Sabiedriskā medija apvienošanas jautājumus nākamās nedēļas sākumā plānots pārrunāt valdību veidojošo partiju jeb koalīcijas darba grupā.
No pēdējām divām Saeimas sēžu darba kārtībām ir izslēgti grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, ar kuriem paredzēts nodrošināt tiesisko pamatu apvienotā sabiedriskā medija darbībai. Grozījumi no darba kārtības izslēgti arī pēc Nacionālās apvienības lūguma.
Kavēšanās ar likumprojekta virzību tiek saistīta arī ar domstarpībām, vai apvienotajam sabiedriskajam medijam būtu vai nebūtu jāsaglabā tiesības veidot atsevišķu televīzijas kanālu, kurš varētu raidīt krievu valodā, liecina neoficiāla informācija.
Iepriekš Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā arī ticis spriests par finansējuma piešķiršanu, lai īstenotu sabiedriskā medija apvienošanu. Līdz šim iezīmējies, ka nauda netiks uzreiz piešķirta 2023.gada budžeta likumprojektā. Reizē izskanējušas cerības, ka vismaz kādu daļu no līdz šim apspriestās summas varētu pārdalīt kaut kad vēlāk no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) iepriekš šim mērķim aicināja piešķirt 235 600 eiro. Tomēr Kultūras ministrijas pārstāvji jau iepriekš bijuši kritiski par tik lielas summas piešķiršanu, jo SEPLP sākotnē prasījusi ap 100 000 eiro.
Kā ziņots, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija virza likumprojektu, kas paredz 2024.gada 1.janvārī noslēgt apvienotā Latvijas Sabiedriskā medija izveidošanu. Likumprojekta izskatīšana gan ir iestrēgusi.
Jau vēstīts, ka maija vai jūnija beigās tiekot sagaidīts atbildīgās darba grupas piedāvājums par topošā apvienotā sabiedriskā medija finansēšanas jauno modeli.