Latvijā joprojām valda samērā spēcīgi dzimumu stereotipi - sievietēm biežāk nākas uzņemties lielāku atbildību, tīrot māju, mazgājot veļu un darot citus mājsaimniecības darbus, atklāj IKEA pētījuma “Dzīve mājās” dati. Aicinājām uz sarunu Virsnīšu ģimeni, lai noskaidrotu, kāds ir viņu izvēlētais pienākumu sadales modelis un ieteikumi, lai neviens nejustos sarūgtināts.
Virsnīši atklāj, ka viņu ģimenē darbu sadalījums ir visai netipisks. Atšķirībā no Kaspara Kristīne nepieder pie to cilvēku kategorijas, kuriem patīk gatavot, tādēļ virtuvē lielākoties rosās vīrs, savukārt viņas pārziņā ir veļas mazgāšana. “Mēs nekad to neesam sadalījuši.
Tā vienkārši ir izveidojies jau kopš laika gala. Kopš mēs iepazināmies, es gatavoju ēst, Kristīne mazgā veļu,”
atklāj Kaspars, kurš ir brīvprātīgi uzņēmies arī trauku mazgājamās mašīnas operatora pienākumus, jo viņam “gribas salikt dakšiņas tā, lai tad, kad trauki ir izmazgājušies, es to attaisu un varu paņemt visas dakšiņas vienā reizē”.
Šobrīd liels atspaids Virsnīšu mājas darbos ir veļas žāvētājs, bet abi smej, ka savulaik tieši par šo pienākumu ģimenē radušās vislielākās domstarpības. “Pirms žāvētāja bija tā redele, uz kuras drēbes ir jākarina. Un tas, manuprāt, ir visvairāk annoying (Red. angļu val. “kaitinošs”) darbs,” atminas Kaspars. “Par to gan mums bija strīdi, jo to es mēdzu nenovākt,” smejot vīram piebalso Kristīne.
Pāris atklāj, ka nekad nav vienojušies par konkrētu darbu sadalījumu.
“Es nekad neesmu jutusies tā, ka visi mājas darbi ir uz mani vienu un ka man tagad par šo tēmu vajadzētu nopietnu sarunu,”
atzīst Kristīne, piebilstot: “Ja tā būtu, mēs noteikti apsēstos un visu izrunātu.”
Katrs sestais Latvijas iedzīvotājs atzīst, ka mājas darbu veikšana regulāri izraisa neapmierinātību mājās.
Piektdaļa Latvijā dzīvojošo sieviešu jūtas neapmierinātas, ka viņām ir jāveic mājas darbi. Salīdzinājumam – šī iemesla dēļ neapmierinātību izjūt 1 no 7 vīriešiem.
Vaicāti, vai abiem vienmēr ir bijusi vienota izpratne par kārtību mājās, Virsnīši godīgi atzīst, ka arī šobrīd viņiem nav tādas izpratnes un ir lietas, par kurām ģimenē mēdz būt domstarpības.
“Ir jāsamazina savas ekspektācijas un kaut kādas lietas jāpieņem – ja jau padsmit gadus tas nemainās, tad, visdrīzāk, arī nemainīsies,”
uzskata Kaspars. Kristīne nenoliedz, ka viņai ir paradums nenolikt vietā drēbes: “Es pārģērbjos un drēbes nometu. Man tas ir raksturīgi, es to zinu. Cenšos ļoti piedomāt, lai tā nebūtu, bet man tas kaut kā neliekas tik būtiski.”
Lai izvairītos no nekārtības un kompromisu meklēšanas mājas darbos, Virsnīši apzināti piedomājuši pie mājokļa iekārtojuma. Gan iepriekš, kad ģimenes dzīvoklis bijis mazāks, gan šobrīd tajā ir atvēlēta īpaša telpa mantu noliktavai. “Tas ir skapis-noliktava, kur ir lieliskās IKEA sistēmas, kur viss tiek salikts un novākts no acīm.
Ja skapī ir bardaks, tu to vari pieciest, jo tā ir vieta, kura tev nekrīt acīs un kur neviens cits neiet,”
stāsta Kaspars. “Ieejot mājās, mums nav tāda plauktiņa vai atvilktnītes, kurā viss tiek samests,” papildina Kristīne.
Virsnīši ir vienisprātis, ka sistemātiska un pārdomāta mājas kārtošana krietni atvieglo ikdienu. Kaspara ieskatā uzturēt kārtību palīdz kopīga darbošanās, kārtības ieviešanā iesaistot visus ģimenes locekļus: “Es zinu, ka nav jēgas man vienam kaut ko sakārtot, jo tad nekas nemainīsies.
Ir svarīgi kārtot kopā, iesaistot arī bērnus, lai viņi zina, ka, lūk, tā griķu burka stāv šeit, bet cukura paka – šeit.”
Mājas darbos tiek iesaistīta arī Virsnīšu jaunākā paaudze. Tiesa gan, ar mainīgiem panākumiem, jo, piemēram, septiņgadīgajam dēlam Kasparam ir sava izpratne par kārtību - it īpaši viņa “legolandē” -, tādēļ pagaidām vairumā gadījumu viss beidzas ar to, ka virsvadību par kārtības ieviešanu viņa istabā nākas uzņemties Kristīnei. Padsmitniecei Amēlijai ir uzticēts pienākums izņemt traukus no trauku mazgājamās mašīnas, bet “protams, ka tās līnijas kaut kur izplūst, un pēc pāris nedēļām kāds jau ir aizmirsis, ka tas ir viņa uzdevums,” smaidot saka Kristīne. “Būsim godīgi, ir bijušas tikai pāris nedēļas, kad viņa to darīja,” precizē Kaspars. Viņš uzskata, ka bērni izpratni par kārtību lielā mērā gūst tieši no vecāku rādītā piemēra:
“Mēs nevaram prasīt, lai Amēlijai viss būtu sakārtots pa plauktiņiem, ja mums pašiem kaut kas mētājas kaut kur.”
Savukārt Kristīne atzīst, ka nav mamma, kura dusmojas par nesakārtotu istabu: “Es varu arī septiņpadsmit reizes par to ļoti mierīgi runāt – tik ilgi, kamēr cilvēks ir gatavs darbam.”
“Ja mājās ir cilvēks, kurš ir spiests uzņemties visus svarīgākos mājas darbus, un otrs tikai pieprasa, man tas šķiet ļoti, ļoti negodīgi,” teic Kristīne, izsakot pieņēmumu, ka šāds darbu sadalījums var liecināt par sarežģījumiem attiecībās. Virsnīši ir vienisprātis – uz vienlīdzības principiem balstītas, veselīgas attiecības ir svarīgākas par allaž nevainojamā kārtībā uzturētu mājokli. Ir reizes, kad mājas darbus labāk atlikt uz citu dienu, lai dotos neplānotā randiņā ar savu otro pusīti.
Ja attiecībās viss ir kārtībā, tad arī mājas kārtošanas darbi sokas daudz raitāk un ģimenē par šo tēmu nav jālauž šķēpi.
Kā mājās sadalīt pienākumus, lai neviens nejustos sarūgtināts? Virsnīši iesaka sākt ar sarunu, jo, “iespējams, otrs cilvēks nemaz nezina, ka tu esi ar kaut ko neapmierināts”. Vēl viens variants – kārtot māju abiem kopā. Kristīne slavē Kaspara paradumu veikt mazo ikvakara uzkopšanu virtuvē: “Katru vakaru tiek novākta virtuves virsma, viss tiek noslaucīts, salikts trauku mašīnā, un, kamēr mēs guļam, tie mazgājas nakts režīmā. Tas iedod tādu foršu tīrības sajūtu no rīta.”
Lai uzzinātu vairāk par pienākumu sadali Virsnīšu ģimenē, kā arī viņu ieteikumus, noskaties video, bet vairāk ideju un speciālistu ieteikumus labākai dzīvei mājās meklē šeit
Foto: Kristīne un Kaspars Virsnīši
Raksts tapis sadarbībā ar IKEA.
