Viens no būtiskākajiem vitamīniem cilvēka veselībai ir D vitamīns jeb tā dēvētais saules vitamīns, ko liela daļa pasaules iedzīvotāju joprojām neuzņem pietiekamā daudzumā. Saskaņā ar 2022. gada* pētījuma rezultātiem D vitamīna trūkums organismā konstatēts teju katram piektajam Latvijas iedzīvotājam.
Ar ko bīstams D vitamīna deficīts, kāda ir tā nozīme, kādas pazīmes var liecināt par D vitamīna trūkumu, kā vislabāk nodrošināt organismu ar vajadzīgo D vitamīna devu un kā pareizi lietot D vitamīna preparātus, lai gūtu maksimālu labumu, skaidro "Apotheka" farmaceite Mārīte Šukele.
D vitamīns pieder pie taukos šķīstošo vitamīnu grupas, un ir iespējams izdalīt divus atšķirīgus D vitamīna veidus – augu valsts izcelsmes D2 vitamīnu jeb ergokalciferolu, ko iespējams uzņemt tikai ar pārtikas produktu palīdzību, kā arī dzīvnieku izcelsmes D3 vitamīnu jeb holekalciferolu, kas sintezējas organismā un var tikt uzņemts arī ar pārtiku.
D vitamīns organismā veic virkni svarīgu funkciju. Tas regulē kalcija un fosfāta daudzumu organismā, tādējādi rūpējoties par kaulu, zobu un muskuļu veselību, kā arī uzlabo kalcija uzsūkšanos tievajās zarnās, veicina kaulu veidošanos un atjaunošanos.
"Pietiekams D vitamīna līmenis stiprina imūnsistēmu.
Šobrīd ir izpētīts, ka visu imūnsistēmas šūnu darbībai ir nepieciešams D vitamīns. Tas, protams, nav vienīgais faktors, kādēļ imūnsistēma strādā, bet droši var apgalvot, ka D vitamīns ir viens no galvenajiem palīgiem.
Tāpat tas mazina iespēju saslimt ar tādām slimībām kā osteoporoze un vēzis. D vitamīnam varētu būt ietekme arī uz depresijas simptomu mazināšanu un emocionālā līdzsvara saglabāšanu – lai gan joprojām norisinās pētījumi, pacientiem lietojot D vitamīnu, ir novēroti pozitīvi rezultāti,” stāsta farmaceite.
D vitamīna aktīvā forma ir kalcitriols, kas organismā veidojas no holekalciferola jeb D3 vitamīna. Ultravioletā starojuma (UVB) ietekmē D vitamīns sintezējas ādā, tomēr
valstīs, kur saule lutina vien dažus mēnešus gadā – tai skaitā Latvijā –, D vitamīnu uzkrāt pietiekamā daudzumā nav iespējams.
Vienlaikus jāņem vērā, ka ultravioleto staru intensitāte vasaras mēnešos ir pārmērīgi augsta, kā rezultātā palielinās vēždraude. Lai gan, uzturoties saulē un sekojot līdzi tam, lai tur pavadītais laiks nebūtu pārlieku ilgs, organismam ir iespēja gūt D vitamīnu, daudz efektīvāk būs to uzņemt ar pārtikas vai uztura bagātinātāju palīdzību.
D vitamīnu iespējams uzņemt, ēdot treknas zivis,
piemēram, 100 grami laša satur vidēji 550 SV (starptautiskās vienības) D vitamīna. Baltijas jūrā nozvejota laša D vitamīna saturs ir 550–924 SV 100 gramos, siļķēs un sardīnēs – 100–200 SV 100 gramos. D vitamīns ir arī citu trekno zivju, piemēram, paltusa un skumbrijas sastāvā. Vērtīgs D vitamīna avots būs arī sēnes, ja vien tās augušas saules staros. Līdzīgi kā cilvēka organismā, arī sēnēs D vitamīns sintezējas saules staru ietekmē. Viena glāze šampinjonu var saturēt līdz pat 1100 SV D vitamīna. D vitamīnu tāpat satur arī govs piens, sojas piens, auzu pārslas un olu dzeltenumi.
"Vajadzīgo D vitamīna devu iespējams nodrošināt arī ar uztura bagātinātāju palīdzību. Aptiekā pieejami dažādi D vitamīna veidi – kapsulas, tabletes, D vitamīns pulverveida, šķidrā un spreja veidā.
Tāpat pieejami arī preparāti ar dažādām garšām, kas būs īpaši piemēroti pašiem mazākajiem. Jāņem vērā, ka uz farmaceitiskajiem produktiem D vitamīna devas visbiežāk apzīmētas divos veidos – IU (international units), kas nozīmē to pašu, ko SV jeb starptautiskā vienība, un mcg jeb mikrogrami. 1 mcg D vitamīna atbilst 40 SV. D vitamīns veicina kalcija uzsūkšanos organismā, tāpēc tos ieteicams lietot kopā,” uzsver speciāliste.
Ieteicamā D vitamīna diennakts deva atkarīga ne vien no cilvēka vecuma, bet arī no tā, kāds ir D vitamīna līmenis organismā, proti, vai D vitamīna lietošana būs profilaktiska vai terapeitiska. Tāpat jāņem vērā arī citi faktori, piemēram, organisma vispārējais veselības stāvoklis, ķermeņa svars un ikdienas ieradumi. Izvērtējot analīžu rezultātus, ieteicamo D vitamīna devu noteiks ārsts.
Profilaktiskā dienas deva:
• Jaundzimušajiem vecumā līdz vienam gadam – 400–600 SV
• Bērniem vecumā no 1 līdz 10 gadiem – 600–1000 SV
• Pusaudžiem vecumā no 11 līdz 18 gadiem – 800–2000 SV
• Pieaugušajiem – 2000–4000 SV
Terapeitiskā dienas deva:
• Jaundzimušajiem vecumā līdz vienam gadam – 1000 SV
• Bērniem vecumā no 1 līdz 10 gadiem – 300–6000 SV
• Pusaudžiem vecumā no 11 līdz 18 gadiem – 6000 SV
• Pieaugušajiem – 6000–10000 SV
Ja cilvēks analīzēs laboratoriski ir konstatējis, ka viņam ir D vitamīna deficīts, tad pieaugušais var sākt droši lietot līdz 4000 starptautisko vienību dienā līdz brīdim, kad konsultējas ar savu ārstu, – tas nekādu ļaunumu nenodarīs.
4000 skaitās maksimālā drošā deva, pat nezinot D vitamīna līmeni asinīs. Ārsts, izvērtējot visus faktorus, nepieciešamības gadījumā var palielināt devu līdz pat 10 000 vienību vai pat vairāk, ja tiek konstatēti D vitamīna uzsūkšanās traucējumi.
Pārdozēt D vitamīnu ir ārkārtīgi grūti, par to var runāt tikai tad, kad līmenis ir vairāk nekā 150 nanogrami mililitrā
– tā jau skaitās saindēšanās, bet viss, kas ir līdz 100-120, ir norma.
Par D vitamīna nepietiekamību var liecināt pastiprināts nogurums, stipras muskuļu sāpes, vispārējs vājums un kaulu lūzumi. D vitamīna deficīts var izraisīt kaulu deformācijas, piemēram, rahītu bērniem un kaulu sāpes pieaugušajiem.
Bieži vien D vitamīna nepietiekamība sākotnēji noris bez simptomiem, tāpēc ir svarīgi regulāri veikt nepieciešamās analīzes, lai to diagnosticētu laikus.
Īpaša piesardzība jāievēro cilvēkiem, kam ir paaugstināts D vitamīna deficīta risks – pacientiem, kuri lieto atsevišķus medikamentus, piemēram, pretkrampju līdzekļus, barbiturātus, glikokortikoīdus, preparātus, kas satur rifampicīnu, kā arī cilvēkiem ar nieru un aknu bojājumiem vai aptaukošanos.
"D vitamīna līmeni organismā iespējams noteikt, veicot asins analīzes laboratorijā. To ieteicams darīt reizi gadā un nepieciešamības gadījumā D vitamīns jāuzņem papildus, tādējādi rūpējoties par savu veselību un imunitāti,” uzsver farmaceite.
Biežākā kļūda ir tāda, ka D vitamīna preparāts tiek lietots nepareizi – no rīta tukšā dūšā, uzdzerot pa virsu kafiju.
Tā kā tas ir taukos šķīstošs vitamīns, tad "komplektā" ar D vitamīnu ir jābūt, piemēram, brokastu sviestmaizei vai jogurtam.
Arī pilināmos D vitamīna preparātus daudzi lieto nepareizi, vienkārši iepilinot mutē. Tā tas nestrādā! Ir jābūt kādam produktam, kas vitamīnu absorbē, – to var pilināt uz ēdiena, kas nav karsts, nu kaut vai uz karotes ar brokastu biezpienu, jo tad D vitamīns uzsūksies daudz labāk.
____
*“Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” ir daudzveidīgākais Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un dzīvesveida tendenču mērījums, kas tiek veikts jau septiņus gadus. Indekss tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Katru gadu tiešās intervijās tiek aptaujāts reprezentatīvs iedzīvotāju skaits, proti, 1016 cilvēki, vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Pētījuma mērķis ir veicināt sabiedrību aizdomāties par savu veselības stāvokli un mudināt vairāk pievērsties veselīgam dzīvesveidam. Pētījums veikts 2022. gada aprīlī – maijā.
Raksts tapis sadarbībā ar "Apotheka".
