Darba zaudējums nekad nav patīkams, jo tas nākotnē rada lielu nenoteiktību. Loģiski, ka šāds notikumu pavērsiens rada ļoti nepatīkamas emocijas, kuras gribas kādam izteikt, un šeit nāk talkā sociālie tīkli. Neraugoties uz sarūgtinājumu, ir jāatceras par lietām, kuras nedrīkst publicēt sociālajos tīklos pēc darba zaudēšanas.
Pēdējo mēnešu laikā visā pasaulē tūkstošiem cilvēku zaudējuši darbu. It īpaši izteikti tas ir ASV, kur lielie tehnoloģiju uzņēmumi - “Amazon”, “Meta”, “Twitter”, “Microsoft” un citi atlaiduši tūkstošiem darbinieku. Atsaucoties uz “Fortune”, daudzi sarūgtinātie cilvēki pauduši savas emocijas publiski – sociālajos tīklos daloties ar savu stāstu par atlaišanu un kā tas ietekmējis dzīvi.
Eksperti norāda, ka šādos brīžos, kad dominē tādas emocijas kā dusmas, bailes, panika un neziņa, labāk neko nepublicēt sociālajos tīklos, jo tas nākotnē var negatīvi atspēlēties, ievērojami sarežģot iespējas atrast jaunu darbu. Tādēļ ir iezīmēti vairāki sarkanie karogi, kam jaunie darba devēji pievērš uzmanību.
Darba tirgus eksperte Šellija Kreina norāda, ka dusmās cilvēks var izteikties tā, kā patiesībā nav domājis, un tas var radīt negatīvas sekas nākotnē.
“Neiekrīti lamatās, rakstot negatīvas lietas par savu iepriekšējo darba devēju vai to, kādēļ darba attiecības ir pārtrauktas. Protams, šeit var būt dažādas ķibeles, taču tam jāpaliek privātam,” norāda Kreina.
Eksperti norāda, ka žēlošanās par zaudēto darbu nebūs labākais veids, kā sevi parādīt. Labāk ir atjaunot savu CV un uzsvērt savus sasniegumus un to, kas paveikts iepriekšējā darba vietā.
“Dalies ar sasniegumiem, pastāsti, par ko esi bijis atbildīgs, un izcel savu vērtību. Tas ir daudz svarīgāk par darba zaudējumu,” norāda digitālās nodarbinātības kompānijas “Salt” mārketinga vadītāja Dženifera Vuda.
Protams, aizejot no darba, kolēģus savā ierakstā var pieminēt – bet tad, ja vēlies viņiem pateikt paldies un izcelt to labāko. “Bentley Lewis” dibinātājs Luiss Malehs norāda, ka tieši bijušie kolēģi nākotnē var izteikt jaunus darba piedāvājumus, it īpaši, ja iepriekš strādāts lielā kompānijā.
“Pat ja tevi atlaiž, aizej ar godu un cieņu. Vienalga, kā jūties, tu nezini, kā dzīve iegrozīsies nākotnē.
Tas ir grūti, jo rēķini negaida, taču ir svarīgi saglabāt cieņu pret sevi citu acīs. Nākotnē tas var ļoti labi atmaksāties,” tā Malehs.
Tieši tādēļ ierakstos par aiziešanu no darba nav ieteicams pieminēt kolēģus. Protams, ja ir vēlme pateikties par labo sadarbību, tad gan to var darīt.
“Ir slikti, ja emocijās tapis ieraksts, kas ir negatīvisma pilns, iekļauj sevī arī bijušos kolēģus. Viņi to atcerēsies. Galu galā nākotnē tieši kāds no bijušajiem kolēģiem var piedāvāt tev jaunu darbu,” uzsver eksperts.
Veicot ierakstus “LinkedIn”, ka esi atvērts darba piedāvājumiem, var gadīties, ka darba intervijas būs jau drīzumā. Tāpēc ir svarīgi tām sagatavoties. Kreina norāda, ka pēc darba zaudēšanas ir labi spert soli atpakaļ un saprast – kādu darbu vēlos nākotnē un kad vēlos to sākt.
“Stirling Careers Consultancy” konsultants Alisters Stērlings uzsver, ka ir ļoti svarīgi saglabāt savu aktivitāti pat tad, kad darba nav. Tas var būt brīvprātīgais darbs, tie var būt arī kursi. Galu galā šī aktivitāte var izrādīties ļoti lietderīga darba intervijā, kas pierādīs, ka esi aktīvs cilvēks.
Uzmanīgi veidots profils, kurā publicē savus darba sasniegumus, prasmes, apgūtos kursus un citas aktivitātes, ir ļoti liels pluss. Tomēr svarīgi saglabāt piesardzību un nepublicēt konfidenciālu informāciju par saviem darba pienākumiem, it īpaši, ja bijusī darba vieta ir saistīta ar ko specifisku.
“Ir uzmanīgi jādomā, ko publicēt sociālajos tīklos. Tas attiecas gan uz personīgo, gan profesionālo dzīves jomu, tāpat arī uz konfidenciālu informāciju saistībā ar darbu. Pirms privāt bilžu likšanas publiskai apskatei mēs taču padomājam, tāpēc jāpadomā arī par citām lietām,” uzsver “FlexJobs” eksperts Dogs Ebertovskis.
