/nginx/o/2023/03/15/15199792t1h19af.jpg)
Šis ir jautājums, kas jau desmitiem gadu vajā Donaldu Daku. Kurš izlēma, ka bikses, lūk, ir augstākajā mērā nepieciešamas? Vai iemesls ir tikai tikumība, vai arī kaut kas cits mums lika iekāpt biksēs?
Pētniece Sāra Skola iespējamo atbildi sniedz, aprakstot 2014. gadā Ķīnā atrastas bikses, kas, kā uzskata arheologi, ir senākais atrastais bikšu piemērs. Tās ir aptuveni 3000 gadu senas.
Lai arī pašās biksēs neslēpās pavedieni par to, kāpēc tās ir izgatavotas, tie bija atrodami blakus tām, proti, arheologi senās bikses atrada apglabātas kopā ar zirglietām un ieročiem – koka laužņiem, loku un cirvi. Tas nozīmē, ka bikšu valkātājs, visticamāk, jāja ar zirgu un medīja dzīvniekus. Bikses ļāva vieglāk uzkāpt zirgā un jāt.
Bikses eksistēja arī Senās Grieķijas un Romas kultūrā, kur tās arī valkāja jātnieki, tādā veidā izvairoties no kāju noberšanas.
Ķīnā atrastās bikses turklāt nav tikai praktiskas, bet arī apzināti veidotas glītas, proti, tām ir krusteniskas šuves, kurām ir tīri dekoratīva nozīme.
Vai šīs ir pasaulē senākās atrastās bikses, ir atkarīgs no tā, kā mēs definējam bikses. Ledus cilvēkam Otzi, kura atliekas tika atrastas 1991. gadā, piemēram, kājās bija kazādas legingi. Viņš dzīvoja pirms aptuveni 5300 gadiem.