Kad divi tūristi Alpos atrada ledū iesalušo cilvēka līķi, viņi nodomāja, ka tās ir kāda nesen miruša alpīnista mirstīgās atliekas, tomēr viņi kļūdījās par vismaz 5000 gadiem.
Ledus cilvēks Otzi – 5000 gadus senas slepkavības upuris
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā vēsta izdevums «All That Is Interesting», atrast cilvēka līķi kalnos jau tā ir diezgan šaušalīgs piedzīvojums, tomēr uzdurties 5000 gadus senas slepkavības upura atliekām, kas pārsteidzoši labi saglabājušās, pārspēj visas iztēles robežas.
Ledus cilvēka jeb Otzi līķi 1991. gada 19. septembrī nejauši uzgāja divi tūristi - Helmuts un Ērika Simoni. Izrādījās, ka viņi atklāja vienu no 20. gadsimta nozīmīgākajiem vēstures artefaktiem – senāko labi saglabājušos mūmiju pasaulē.
Vispirms tūristu pāris nodomāja, ka ir uzdūrušies kāda nelaimīga alpīnista mirstīgajām atliekām, kas pavisam nesen piedzīvojis nāvējošu kritienu, tomēr, pēc tam, kad tika izsaukta Austrijas policija, atklājās, ka situācija ir daudz neparastāka, nekā domāts iepriekš.
Turpmākās trīs dienas neliela arheologu komanda centās iesalušo mūmiju atbrīvot no ledus, lai to nogādātu pie Insbrukas pētniekiem. Kad tas bija izdevies, pētnieki aplēsa, ka mūmija ir aptuveni 4000 gadus veca.
Tomēr vēlāk tika noskaidrots, ka Ledus cilvēks Otzi miris starp 3350. un 3100. gadu pirms mūsu ēras, tātad mūmija ir aptuveni 5300 gadus veca.
Šis atradums ir unikāls arī tāpēc, ka atšķirībā no ēģiptiešu mūmijām, kuras tiek atrastas tuksnešainos apvidos, šī ir tā saucamā slapjā mūmija, proti, ledus gabals, uz kura Otzi gāja bojā, sasaldēja tā ķermeni, saglabājot ādu un orgānus pārsteidzoši labā stāvoklī līdz pat mūsdienām.
Pateicoties mūmijas labajam stāvoklim, pētniekiem izdevās tam veikt autopsiju, kas līdzinās tai procedūrai, ko veic nesen mirušiem līķiem.
Otzi kuņģī tika atrasti ziedputekšņi, kas liecina ne tikai, ka šis cilvēks mira pavasarī vai vasarā, bet arī ka pirms nāves viņš bija paguvis pabūt dažādos kalna augstumos. Turklāt izrādījās, ka uz viņa ādas bija vairāk nekā 50 tetovējumi.
Lai arī Otzi ķermenis kalpoja kā ārkārtīgi vērtīgs informācijas ieguves avots zinātniekiem, tomēr tā nāves cēlonis tika noskaidrots tikai desmit gadus pēc ķermeņa atrašanas, kad zinātnieki ar rentgenstaru palīdzību Otzi kreisajā plecā pamanīja bultas uzgali.
Slepkavība paliek slepkavība, vienalga kurā gadsimtā, tāpēc zinātnieki, daudz nedomājot, par savu atradumu paziņoja policijai. Īsi pēc tam pie darba ķērās detektīvs Aleksanders Horns (Alexander Horn).
Detektīvs atklāja, ka ievainojuma raksturs (Otzi tika savainots no aizmugures, kā arī tā mantas nebija nozagtas) liecina par personīga rakstura slepkavību. Tiesa, detektīvs atzīst, ka aizdomās turamos vēl nav noskaidrojis.
Kā jau tas bieži gadās, arī Otzi laika gaitā ir ieskāvusi mistikas un sazvērestības teoriju aura. Ļaudis lēš, ka Otzi atradējiem un visiem tiem, kuri traucējuši viņa mieru, ir uzklupis lāsts, jo Helmuts, viens no tūristiem, kas atrada Otzi, īsi pēc tam gāja bojā Alpos – viņu netālu no Otzi atdusas vietas apraka sniega lavīna.