Jau sen beigušies laiki, kad Rīgas daudzdzīvokļu namos strādāja desmitiem, brīžiem pat simtiem "jaunizceptu" interneta pakalpojumu sniedzēju. Taču realitātē šo uzņēmumu radītais gaisvadu mudžeklis uz Rīgas jumtiem mazāks nav kļuvis, lai gan jau padsmit gadus spēkā ir regulējums, kas Rīgā liedz jaunu gaisvadu izbūvi, bet esošo rekonstrukciju pieļauj, tikai tos pārceļot pazemē.
Katram sava sāpe
Rīgā prasība pārvietot pazemē gaisvadus to rekonstrukcijas laikā eksistē kopš 2009. gada. Tātad jau 14 gadu. Savukārt liegums izbūvēt jaunus gaisvadus ir spēkā jau kopš 2006.gada. Līdz ar to loģisks ir jautājums, kāpēc par problēmām sakārtot un novākt gaisvadu tīklu tiek runāts tikai tagad un kāpēc iepriekš vai nu nekas nav darīts, vai nevienam nav bijušas pretenzijas? Nebūtu gan pareizi teikt, ka nekas nav darīts, bet, iespējams, stāsts atšķiras atkarībā no runātāja. Un katram ir sava sāpe. Vieni norāda uz trūkumiem regulējumā, jo prasības neesot iespējams izpildīt, un pauž bažas par konkurences kropļošanu, kā rezultātā iedzīvotājiem būs jāmaksā vairāk par interneta pakalpojumiem. Citi to sauc par nepieņemamu rīcību, lai attaisnotu savu nedarīšanu.