Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) izdotais aresta orderis Krievijas režīma līderim Vladimiram Putinam liek aizdomāties pietuvinātajiem Putina cilvēkiem par savu tālāko nākotni, ceturtdien, 23. martā, Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" atzina gada sākumā no Krievijas atsauktais Latvijas vēstnieks Māris Riekstiņš.
SKT lēmums ir signāls no starptautiskās tiesiskās vides, ka pārmetumi par kara noziegumiem ir ļoti nopietni. Krievijas reakcija, ja paklausās bijušo Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu, ir sašutuma pilna un varbūt arī satraukta.
"Tas nozīmē, ka tas viņus ir aizķēris," uzsvēra Riekstiņš.
Īpašas uzmanības vērts apstāklis varētu būt tāds, ka Krievijas reakcija fokusējusies, ne tik daudz pasakot, ka šī apsūdzība pēc būtības neatbilst īstenībai un Krievija, prezidents, bērnu tiesībsargs neko nav pārkāpis, bet, Medveda vārdiem runājot, - kā SKT vispār iedrošinājās vienu ANO drošības padomes dalībvalsts vadītāju apsūdzēt.
Riekstiņš uzskata, ka SKT lēmums liek aizdomāties Putinam apkārtesošajiem un pietuvinātajiem cilvēkiem par to, kas, iespējams, ar viņiem reāli varētu notikt.
"Es domāju, ka tas neapšaubāmi liek aizdomāties. Ja Putina gadījumā vēl ir diskusija starp SKT dalībvalstīm, vai izdotais orderis ir prioritārāks iepretim tradicionālai valstu vadītāju imunitātei, tad attiecībā uz šo bērnu tiesībsargu ir skaidrs, ka nekādu imunitāšu nebūs un tikpat labi var tikt attiecināts uz citām amatpersonām. Tas liek aizdomāties, kādas tam varētu būt sekas," norādīja Riekstiņš.
Jau ziņots, ka SKT ir izdevusi Krievijas režīma līdera Putina un bērnu tiesībsardzes Marijas Ļvovas-Belovas aresta orderus par ukraiņu bērnu deportācijām.
Krievija nav SKT dalībvalsts un nav skaidrs, kā SKT plāno izpildīt orderi. Arī Ukraina nav SKT dalībniece, taču Kijiva ir pieņēmusi tiesas jurisdikciju un sadarbojas ar tās prokurora biroju.
SKT Romas statūtu dalībnieces ir 123 valstis, starp kurām ir Dienvidamerikas valstis un apmēram puse Āfrikas valstu, tāpēc tām formāli ir jāņem vērā SKT izdotie orderi. Starp valstīm, kas nav parakstījušas un ratificējušas šos statūtus, ir Baltkrievija, Indija, Ķīna, Kazahstāna un Turcija. ASV un Krievija šos statūtus parakstīja, bet vēlāk atsauca savu parakstu.
