"Baltijas valstis sniedz vislielāko atbalstu Ukrainas karā, taču tās nav sacensības. Ja mēs uzskatām, ka ir jāsniedz atbalsts, tad tas mums ir jādara pašu interesēs," pārliecināts Riekstiņš.
Tāpat būtu jāpievērš uzmanība sankciju politikai attiecībām pret tiem valstī esošajiem dalībniekiem, kas tās apiet, kā arī tālākai solidaritātes konsolidācijai atbilstoši līmenim, kāds bija sasniegts pagājušajā gadā, kad karš Ukrainā tikai sākās. Riekstiņš atzīmēja, ka šajā gadījumā liela loma varētu būt Krievijas opozīcijas spēkiem, lai nākotnē padarītu Krieviju par brīvu un demokrātisku valsti, piebilstot, ka esot daudz piemēru, kādā citas valstis to var palīdzēt panākt.
Lietuvas Ārlietu ministrijas viceministrs Mants Adomens uzskata, ka 2023.gads kaut kādā ziņā līdzināsies 1943.gadam, kad norisinājās Otrais pasaules karš. Viņa vērtējumā, šogad vēl nekas nebeigsies, taču, iespējams, daudzas lietas varētu izkristalizēties.
Adomens norādīja, ka būtiski saprast, ka karš Ukrainā jau sen ir pārkāpis reģionālā kara robežas. Lai arī tiešā karadarbība notiek Ukrainā, tomēr tajā pašā laikā tā cīnās par visām citām valstīm, attiecīgi pārnesot karu pāri valsts robežām un piešķirot tam hibrīdraksturu.
Tomēr bīstamību situācijai rada sabiedrības nogurums, tās nespēja noturēt uzmanību uz dažādās pasaules daļās notiekošo, kā arī nespēja apzināties situācijas nopietnību, uzskatot, ka karš ir epizode, kura kaut kādā brīdī kaut kādā veidā pāries, atzina Adomens.