Ko nopludinātā Krievijas elites pārstāvju saruna liecina par biznesmeņu noskaņojumu? (1)

TVNET | FINANCENET
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: twitter

Telefonsaruna, kas, iespējams, notikusi starp “Kremļa producentu” un Krievijas gāzes miljardieri, faktiski apgāž propagandas naratīvu par to, ka “Krievijas elite ir nesašķeļama un visi kā viens atbalsta Putinu”. Ko šī saruna liecina par noskaņojumu Krievijas biznesa vidē?

Kā vēsta izdevums “Forbes”, nopludinātajā telefonsarunā starp producentu Josifu Prigožinu un biznesmeni Farhadu Ahmedovu, kas ilga vairāk nekā pusstundu, 157 reizes tika izteikts vārds “бл*дь” (rupjš lamuvārds krievu valodā), tāpat nebija pat mājiena par atbalstu smagos noziegumos apsūdzētā diktatora Vladimira Putina režīmam.

Piektdien, 24. martā, tika publiskota saruna, kur it kā dzirdams Prigožins un Ahmedovs, kurā pusstundu, neizvēloties izteicienus, abi kritizējuši Krievijas politiku, karu un augstāko vadību, toskait Putinu, Dmitriju Medvedevu, Sergeju Šoigu un citus.

Ieraksta autentiskums pašlaik nav apstiprināts. Prigožins komentārā krievu medijiem taisnojās, ka tā ir “ģenerētu frāžu simbioze”, bet opozīcijas medijs “Vazhnye Istorii”, atsaucoties uz Krievijas specdienestiem uzsver, ka ieraksts ir īsts.

Kas ir Ahmedovs?

Azerbaidžānas izcelsmes 67 gadus vecais biznesmenis un politiķis Farhads Ahmedovs savas bagātības nopelnījis, pateicoties darbībai “Gazprom”. 2012. gadā Ahmedovs pārdeva 49% kompānijas “Novatek” akciju par 1,375 miljardiem dolāru. Daļu līdzekļu viņš ieguldīja uzņēmumos “Lukoil”, “Gazprom”, “Norilskiy Nikel”, “Sberbank” un “Magnit”. No 2004. līdz 2009. gadam viņš bija Krasnodaras apgabala un Ņencu autonomā apgabala senators. Pašlaik viņš vada sev piederošo Azerbaidžānas granātābolu sulas ražotāju “AzNar”.

2022. gadā Krievijas “Forbes” Ahmedova bagātības novērtēja 1,7 miljardu dolāru vērtībā. Pērn viņa aktīvu vērtība pieauga par 300 miljoniem dolāru. 2022. gada aprīlī pret Ahmedovu tika noteiktas Eiropas Savienības un Lielbritānijas sankcijas. Drīz pēc tam Hamburgā tika arestēta viņa 115 metrus garā jahta “Luna”, kā arī iesaldēti citi viņam piederošie aktīvi Rietumos. Jahtas vērtība tiek lēsta 430 miljonos dolāru.

Secinājumi par sarunu – karš ir liela kļūda, tas ir noziedzīgs un atņem nākotni gan viņiem, gan viņu bērniem; varasiestādes jau saprot, ka karu ir zaudējušas, taču turpinās sūtīt cilvēkus bezjēdzīgā nāvē; par visu jāatbild Putinam un valsts un armijas vadītājiem, kas ir nekompetenti un korumpēti; valsts ir izzagta, sankcijas darbojas un kaitē biznesam.

“Mans viedoklis ir vienkāršs – viņi uzvedas kā karaļi, kā dievi, b**. Nolāpītie ķēmi, lūk, ko es teikšu. Neko labu par viņiem pateikt nevaru, viņi visi ir nelieši, b**. Viņi dzīvo savā paradigmā, savā pasaulē, b**,” Prigožins citēts sarunas atreferējumā.

“Tur ir pilnīgs haoss, vienkārši haoss, b**. Haoss. Viņš [Putins] neko tur nevada un nav vadījis, vienmēr teicis to, ko viņam sarakstīja. Lidoja turpu-šurpu, mediji no viņa uztaisīja varoni un tā tālāk. Visa viņa komanda tāda – tukšums, b**. Viens kompleksaināks par otru. Liliputi, b**. Ienīst, cilvēki viņus ienīst, b**. Jautājums – kad tas viss beigsies? Ar ko tas beigsies? Kam un kā ar to visu pēc tam tikt galā, b**? Viņam viss ir pilnīgi po***. Par tautu arī viņam ir po***. Viņš ir sātans, b**,” citēts Ahmedovs.

Vai sarunai būs sekas?

Ukrainai šī saruna ir interesanta kontekstā ar Krievijas elites noskaņojumu un to, ko varētu domāt Kremlim un biznesa elitei lojālākās personas. Gan Prigožins, gan Ahmedovs pilnīgi noteikti bijuši Kremļa lojālisti, un pirmais vispār bija viens no redzamākajiem Krimas aneksijas un kara atbalstītājiem. Tas liek uzdot jautājumu – cik izplatīta ir kritiska attieksme pret karu un Putina režīmu Krievijas biznesā?

Nesen intervijā “Forbes” pētniecības centra “Bellingcat” vadītājs Hristo Grozevs sacīja, ka 80% Krievijas bagātāko cilvēku neatbalsta karu, no kuriem puse aktīvi iestājas pret karu. Jautājums nav par ideoloģiju vai humānām vērtībām, jo viņi tādās kategorijās nedomā.

“Šajā karā, atšķirībā no 2014. gada, kad Krievija nozaga Krimu, Putinam vairs nav nekā, ko piedāvāt biznesmeņiem. Visiem, izņemot nelielu skaitu uzņēmēju, kas tieši ir iesaistīti karā, plusu un mīnusu sarakstā balanss ir ļoti negatīvs,” sacīja Grozevs.

Vēl kategoriskāks ir uzņēmējs Jevgeņijs Čičvarkins, kurš pameta Krieviju 2008. gadā.

“Tā ir totāla pozīcija Krievijas uzņēmēju vidū. Viņi ienīst Putinu, taču baidās. Putinam un viņa čekistiem bizness ir tikai kā barošanās bāze, un visi to lieliski saprot,” sacīja Čičvarkins.

“Izskatās, ka kolektīvais iekšējais diskurss Krievijas biznesā ir ļoti tuvs, ko dzirdējām Prigožina un Ahmedova sarunā,” norādījusi projekta “The Bell” dibinātāja Jeļizaveta Osetinska.

Arī Krievijas opozīcijas žurnāliste Farida Rustamova, kura pētījusi Krievijas biznesa eliti, piekrīt, ka lielākā daļa lielā biznesa Krievijā karu neatbalsta, taču situāciju tas nemaina.

“Viņi paliek lojāli, jo Krievija viņus baro. Iekšējiem pārdzīvojumiem nav nozīmes.”

Pēc Grozeva teiktā, apvienot spēkus biznesmeņiem traucē “nodevības bailes”.

“Krievijā pašlaik ir situācija, kas dēvējama par ieslodzītā dilemmu. Daudzi oligarhu grupas pārstāvji ir gatavi sadarboties un rīkoties pret karu, pat pret Putina varu. Viņi gan baidās sadarboties viens ar otru, jo nevēlas būt nodoti,” saka Grozevs.

Čičvarkins uzskata, ka Krievijas bizness starp protestiem un aizbraukšanu izvēlējās otro variantu. Tie, kuri nevarēja aizbraukt sankciju dēļ, “vienkārši dzīvo, cenšas izdzīvot”. Rustamova piekrīt – cerēt uz bagātāko Krievijas cilvēku īstenotu dumpi pret varu ir bezjēdzīga.

Osetniska uzskata, ka atbilde uz jautājumu, kas traucē lielajam biznesam pretoties varai, ir meklējama Prigožina un Ahmedova sarunā.

“Zini manu viedokli, Jos? Nodarbojieties ar biznesu, ar savu ģimeni, lietām – maksimāli pelniet, atpūtieties un mazāk pievērsiet tam visam uzmanību. Un tā patālāk, tālāk no viņiem [varas]... Biežāk Maldīvās, Dubaijā, nezinu... Altajā, Baikālā. Vienalga, kur gribi, bet tālāk prom no tās Maskavas.”

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu