Trešdien stājies spēkā spriedums, uzliekot pienākumu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) dzēst Jānim Spirģim iedzīvotāju ienākumu nodokļa parādu sakarā ar noilgumu.
Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments šodien atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteikums un VID uzlikts pienākums izdot administratīvo aktu, ar kuru Spirģim tiktu dzēsts iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāds 10 819 eiro apmērā.
AT kasācijas kārtībā bija izšķirams, kā aprēķināms lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu izpildes noilguma termiņš.
Tiesā atzina par pamatotu apgabaltiesas secinājumu, ka attiecībā uz fiziskajām personām lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu zaudē spēku, ja tas nav izpildīts triju gadu laikā no tā pieņemšanas un ja nodokļu administrācijas rīcībā ir apstiprināts akts par piedziņas neiespējamību. AT spriedumā norāda, ka noilguma termiņa skaitījumā nozīme ir tieši brīdim, kad izdots akts par piedziņas neiespējamību.
Savukārt, vērtējot likumā noteikto noilguma termiņa apturēšanu, AT neradās šaubas, ka jēdziens "noilguma termiņš tiek apturēts" ir saprotams tādējādi, ka no kopējā triju gadu noilguma termiņa tiek izņemts ārā "izgriezts" laiks, kamēr pastāv likumā uzskaitītās situācijas.
Tiesību normas formulējums neliecina, ka, attiecīgajam dzīves gadījumam iestājoties, noilguma termiņa tecējums ikreiz sāktos no jauna. Tādējādi lēmuma izpildes noilguma termiņa apturēšana nozīmē to, ka, tiesību normā norādītajai situācijai beidzoties, noilguma termiņa tecējums turpinās, un kopējā noilguma termiņā ir ieskaitāms gan laiks pirms notikuma, kas aptur termiņa tecējumu, gan pēc.