/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)
/nginx/o/2023/04/14/15256161t1h9101.jpg)
Augstā inflācija eirozonā turpmākajos mēnešos varētu samazināties, taču šīs prognozes pakļautas ievērojamai neskaidrībai, piektdien paziņoja Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda.
ECB prezidente: Inflācija eirozonā samazināsies, bet ir liela neskaidrība (2)
"Mēs sagaidām, ka inflācijas eirozonā turpinās samazināties," Starptautiskā Valūtas fonda sanāksmē Vašingtonā sacīja Lagarda.
"Taču šīs prognozes joprojām ieskauj ievērojama neskaidrība," un ir iespējami gan pozitīvi, gan negatīvi pavērsieni, teica ECB prezidente.
Algu palielināšana straujākā tempā, nekā gaidīts, inflāciju varētu palielināt, taču saspīlējums finanšu tirgos vai straujš enerģijas cenu kritums to varētu samazināt, norādīja Lagarda.
Gada inflācija eirozonā martā samazinājās līdz 6,9%, salīdzinot ar 8,5% februārī, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis pēdējā gada laikā.
Augstā inflācija, kuru veicina enerģijas cenu būtisks kāpums, mudināja ECB ievērojami palielināt procentu likmes, lai censtos apslāpēt inflācijas pieaugumu.
Taču nesenie satricinājumi banku sektorā radījuši sarežģījumus un aicinājumus piebremzēt likmju palielināšanu.
ECB jaunākās prognozes liecina, ka inflācija eirozonā šogad veidos 5,3%, krietni pārsniedzot bankas noteikto 2% mērķi. Nākamgad un 2025. gadā tiek gaidīts inflācijas kritums līdz attiecīgi 2,9% un 2,1%.