Lai piesaistītu investorus, nepieciešams kvalificēts darbaspēks, savukārt, lai iegūtu darbaspēku, nepieciešams labot migrācijas politiku, Saeimas pieprasījumu komisijas sēdē, runājot par ārvalstu izaicinājumiem Latvijā sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Investīciju piesaistes nodaļas vadītājas vietnieks Vilis Zinkevičs.
Viņš sacīja, ka LIAA klienti ir saskārušies ar problēmām, kas saistītas ar kvalitatīvu un izglītotu darbaspēku.
"Cenšamies sevi pozicionēt kā informācijas tehnoloģiju (IT) valsti, bet mums trūkst darbinieku šajā jomā. Ar vietējiem resursiem nevaram nodrošināt darbiniekus, un tas cieši saistās ar migrācijas problēmu - uzturēšanās atļauju piešķiršanas kārtībai ir ļoti daudz jautājumu, kas īpaši attiecas uz 3.valstu pilsoņiem, piemēram arī problēmas atvērt bankas kontus," sacīja Zinkevičs.
Deputāts Hosams Abu Meri (JV) sēdē sacīja, ka no dažādu valstu vēstniecībām nāk ziņas, ka ārvalstu investoriem ir grūti sāk savu darbību Latvijā, tostarp arī banku prasības ir stingras.
Komentējot situāciju pēdējos četros gados, Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāve Dace Cīrule sacīja, ka investoru padome apvieno investorus no Skandināvijas, ASV un citām valstīm, tomēr padomē nav 3.valstu pārstāvju, tāpēc padomes komentārs nav uzskatāms par tādu, kas raksturotu pilnīgi visu investoru problēmu.
"Pēdējos četros gados gan Covid-19, gan Krievijas sāktais karš Ukrainā nav palielinājis investīciju plūsmu, tomēr investīciju plūsma ir bijusi, un tā ir saglabājusies pietiekami stabila," sacīja Cīrule.
Ārvalstu investori saskata problēmas dažādu citu iemeslu dēļ, nevis tāpēc, ka Latvijai ir robeža ar Krieviju. Cīrule sacīja, ka investorus uztrauc ārkārtīgi lielā nestabilitāte, tostarp dažādu lietu plānošanā, kā arī politikas īstenošanā. Tāpat investoriem ir pretestība par to, ka valstī bieži mainās likumdošana.
Vienlaikus aptaujās investori norāda "šoku un neizpratni par to, ka valsts var nepildīt satversmes spriedumu, kas ir stājies spēkā pret valsti. Ja valsts var nepildīt spriedumu, tad investori uz valsti skatās kā uz augsta riska zonu," norādīja Cīrule, kā piemērus minot dažādus sociālo lietu jautājumus.
"Investori skatās arī uz šiem jautājumiem," sacīja Cīrule, savukārt deputāts Augusts Brigmanis (ZZS) piebilda, ka runa ir par valsts tēlu, tiesiskumu un to, kāda ir vide, kurā investors ienāk.
Latvijas Bankas pārstāvji norādīja, ka investīcijas Latvijā ir zemas, kā arī investīciju pieaugums ir lēns un lēzens jau daudzus gadus - Lietuvā un Igaunijā pieaugums ir lielāks, nekā Latvijā.
Runājot par investoru problēmām saistībā ar iespējām atvērt bankas kontus Latvijā, Finanšu ministrijas pārstāvji komisijas sēdē sacīja, ka likumdošana sakārtota atbilstoši standartiem, svarīgi ieviest riskos balstītu vērtēšanas pieeju. Savukārt, lai banka varētu uzņemties risku, tai jāspēj pārvaldīt risku un jāvēlas to uzņemties.
Deputāti norādīja, ka Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir tādas pašas bankas, tomēr Latvijā dažādi banku procesi aizņem ilgāku laiku, jo dažādās valstīs uzstādījumi ir dažādi. Tāpat arī uzticamība bankām dažādās valstīs atšķiras.
Deputāts Jānis Reirs (JV) norādīja, ka iespējams ir nepieciešams veidot valsts banku, lai radītu konkurenci, jo " ar normatīviem aktiem nevar piespiest privātu uzņēmumu veikt kaut kādas darbības".
Abu Meri sēdes noslēgumā sacīja, ka jautājums par ārvalstu investoru piesaisti jāturpina runāt arī citās komisijās. Tāpat nepieciešams uzlabot valsts tēlu, kā arī jānāk ar skaidrām migrācijas politikām, lai piesaistītu darbaspēku.
Vienlaikus deputāti norādīja, ka laika ierobežojuma dēļ netika runāts par nodokļiem un to atvieglojumiem investoriem uzsākot investīcijas. Savukārt Ārvalstu investoru padomes pārstāve sacīja, ka runājot par investoru piesaisti primāri ir jārisina ēnu ekonomikas problēmas.
