Veselības aprūpes pakalpojumu cenas aug, bet apdrošināšanas polises netiek tām līdzi

Tuvošanās tirgus līdera lomai

Veselības apdrošināšana ir viens no visdinamiskāk augošajiem apdrošināšanas veidiem Latvijā. Atskatoties 20 gadus senā vēsturē, visstraujākais kāpums bija 2006.-2008. gadā, tā saucamajos treknajos gados, pēc kā krīzes ietekmē sekoja ievērojams kritums. Pirmskrīzes apjomus veselības apdrošināšana atguva tikai pēc 2016. gada.

Pēdējos pāris gados atkal vērojama relatīvi strauja izaugsme, veselības apdrošināšanai ieņemot būtisku vietu apdrošināšanas veidu vidū. Pērn tradicionāli lielākais apdrošināšanas veids – dzīvības apdrošināšana – gada griezumā gan saglabāja līdera lomu ar 21% tirgus daļu, taču veselības apdrošināšana tai min uz papēžiem ar 19% tirgus daļu un 21% parakstīto prēmiju apjoma pieaugumu gada griezumā. Tāpat arī veselības apdrošināšanas atlīdzības 2022. gadā klientiem izmaksātas krietni lielākā apjomā nekā 2021. gadā – par 21% vairāk.

Kas notiek Lietuvā un Igaunijā?

Veselības apdrošināšana Latvijā proporcionāli aizņem daudz lielāku daļu nekā kaimiņvalstīs – Latvijā tā ir 19%, Lietuvā – 11%, Igaunijā – tikai 2% no kopējā apdrošināšanas tirgus. Tas tikai vēlreiz apliecina valsts veselības aprūpes finansējuma pietiekamības saistību ar veselības apdrošināšanu.

Tirgus neaug tik strauji, ja tam nav jālabo valsts sistēmas trūkumi.

Pērn gan visās valstīs veselības apdrošināšana strauji augusi – Latvijā parakstīto prēmiju apmērs audzis par 21%, Lietuvā – par 30%, bet Igaunijā – par 77%, kas liecina par zināmām tendencēm arī kaimiņvalstu veselības aprūpes pieejamībā un finansējumā vai par to, ka komersanti ir atraduši labu veidu, kā papildināt valstisko sistēmu. Arī veselības apdrošināšanas atlīdzībās Latvijā izmaksāta vislielākā summa – 98 miljoni eiro, kamēr Lietuvā 76 miljoni eiro un Igaunijā – 11 miljoni eiro.

Kas veicina straujo izaugsmi?

Galvenais iemesls veselības apdrošināšanas izaugsmei bija un ir tas, ka valstiskā veselības aprūpe Latvijā gadiem ir nepietiekami finansēta. Uz valsts finansētiem pakalpojumiem ir garas rindas, ilgs gaidīšanas laiks, bet cilvēki vēlas saņemt konsultāciju, izmeklējumus, ārstēšanu tagad, kad parādās slimības pirmās izpausmes, nevis pēc gada. Un te sāk darboties tirgus pirmais likums – kur ir pieprasījums no klientu puses, tur seko piedāvājums no apdrošinātāju un privāto jeb maksas veselības aprūpes puses.

Papildu grūdienu veselības apdrošināšanā deva arī Covid-19 pandēmija ar tās noteiktajiem valsts veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas ierobežojumiem. Atkal jau – ja valsts pakalpojums nebija pieejams, bija radīta nepieciešamība nodrošināt privātos veselības aprūpes pakalpojumus, ko ir ļoti izdevīgi saņemt veselības apdrošināšanas polises ietvaros.

Trešais stimuls veselības apdrošināšanas prēmiju un jo īpaši atlīdzību pieaugumam tieši 2022. gadā, protams, bija arī straujā inflācija. Augošās veselības aprūpes pakalpojumu cenas tieši ietekmē apdrošināšanas atlīdzības un jauno polišu prēmijas (cenas).

Apdrošināšana piefinansē valsts veselības budžetu

Latvijā jau šobrīd nozīmīga veselības aprūpes pakalpojumu daļa tiek finansēta no privātajiem līdzekļiem, pamatā caur privāto veselības apdrošināšanu, ko saviem darbiniekiem nodrošina darba devēji.

2022. gadā valsts veselības aprūpes plānotais budžets bija 1,2 miljardi eiro. Veselības apdrošināšanas izmaksātās atlīdzības – 98 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka caur privāto veselības apdrošināšanu veselības aprūpes nozare kopumā tiek finansēta par 8% vairāk.

Ne velti dažādi starptautisko organizāciju pētījumi par kopējo veselības aprūpes nozares finansējumu Latvijā norāda uz ļoti lielu izdevumu daļu, ko iedzīvotāji un uzņēmumi piemaksā klāt valsts veselības aprūpes budžetam.

2022. gadā privātā veselības apdrošināšana Latvijā bija iegādāta aptuveni 447 tūkstošiem cilvēku, absolūti lielākā daļa polisi bija saņēmuši no sava darba devēja. Veselības apdrošināšanas polise mums Latvijā ir kļuvusi par teju pašsaprotamu atalgojuma jeb darbinieka motivācijas sistēmas daļu. Tā nesen biznesa mācību centra "Trainify" veiktā aptauja rādīja, ka darbiniekus labākai strādāšanai visvairāk motivē prēmijas un piemaksu sistēma (54%), bet nākamais spēcīgākais motivators ir tieši veselības apdrošināšana (34%).

Finansējuma risinājumus meklējot, jāpalielina arī nodokļu atlaižu limits

Tādēļ apdrošinātāji skatās uz veselības finansēšanas jautājumu kompleksi un aicina valsti izmantot visas iespējas, kā palielināt naudas apjomu sistēmā un pakalpojumu pieejamību. Šobrīd laba iespēja valstij būtu palielināt summu, par kuru darba devēji var iegādāties veselības apdrošināšanas polises saviem darbiniekiem, saņemot algas nodokļu atlaides. Pašlaik šis limits ir ļoti zems – tikai 426,86 eiro gadā. Piemēram, Lietuvā limits ir daudz brīvāks – 25% no personas apliekamā ienākuma. Igaunijā gan limits ir līdzīgi zems kā Latvijā (100 eiro ceturksnī), un, iespējams, tas ir arī viens no iemesliem, kādēļ Igaunijā veselības apdrošināšana nav tik attīstīta kā Latvijā.

Latvijā limits algas nodokļu atlaidēm darba devējiem nav mainījies vairāk kā 16 gadus. Šajā laikā ir nopietni pieaugušas veselības aprūpes pakalpojumu cenas, bet polises netiek tām līdzi.

Tādējādi darba devēji teorētiski polises saviem darbiniekiem iegādājas, taču tās kļūst arvien "tukšākas". Rezultātā nav pieejami ne valsts pakalpojumi, ne arī situāciju risina veselības apdrošināšanas polise.

Savukārt, palielinot limitu, veselības aprūpes sistēmā ieplūstu vairāk līdzekļu caur veselības apdrošināšanas shēmu.