Lai varētu darboties bez aizķeršanās, agrīnajai “ChatGPT” versijai bija nepieciešami aptuveni 10 000 grafiskie procesori. Mākslīgā intelekta (MI) rīka jaunākā versija nu pieprasa trīs līdz pat piecas reizes lielāku grafisko procesoru apjomu. Pašlaik tirgū nav tāda piedāvājuma, līdz ar to MI un tehnoloģiju nozare kopumā nonākusi negaidīta apdraudējuma priekšā, vēsta “The Wall Street Journal”.
Grafiskie procesori ir vitāli svarīgi ģeneratīvā MI sistēmu darbībai un attīstībai. Tā kā tirgū ir vērojams šādu procesoru trūkums, par tiem norisinās īsta cīņa.
“Tas ir līdzīgi kā ar pieprasījumu pēc tualetes papīra pandēmijas laikā. Iegūst tas, kuram ir labi sakari tirgū,” skaidro jaunuzņēmuma “Lamini” vadītāja Šerona Čou. “Lamini” palīdz uzņēmumiem ieviest MI risinājumus.
Šie komponenti ietekmē to, cik liela “mākoņu” kapacitāte būs “Amazon”, “Microsoft” un citiem MI izstrādātājiem. Jo sarežģītāki modeļi, jo vairāk nepieciešami jaudīgi serveri un vieta, kur tos glabāt.
Ar procesoru piegāžu problēmām saskārušās pat tās kompānijas, kurām ir ļoti attīstīts sakaru tīkls tehnoloģiju tirgū. Kā norādīja “OpenAI” ģenerāldirektors Sems Altmans, “būtu labāk, ja “ChatGPT” izmantotu mazāk lietotāju, jo tad procesori nesaskartos ar milzīgu pārslodzi”.
“Grafiskos procesorus iegūt ir grūtāk nekā narkotikas,” paziņoja vairāku kompāniju īpašnieks Īlons Masks.
Viņa reputācija MI rīku izstrādē acīmredzami palīdz uzņēmējam. Nozares pārstāvji norāda, ka šogad jaunuzņēmumi, kuri vēlējušies palielināt tehnoloģiskās jaudas un iegādāties “Oracle” programmnodrošinājumu, saņēmuši atteikumu. Iemesls – viens no pircējiem ir izpircis lielāko daļu no kompānijas brīvajiem serveriem.
Jaunuzņēmumiem paziņots, ka šis pircējs ir tieši Masks, kurš attīsta savu alternatīvu “ChatGPT” – X.AI.
Bez desmitiem tūkstošu grafisko procesoru MI ģeneratīvo modeļu trenēšana notiks ļoti lēni. Pēc UBS analītiķu datiem, agrākā “ChatGPT” versija prasīja aptuveni 10 000 grafisko procesoru. Pēc Maska novērtējuma, jaunajai čata versijai vajag 3-5 reizes vairāk procesoru.
Grafisko procesoru ražotājs “Nvidia” nesen paziņoja, ka palielinās šīs pieprasītās preces ražošanas apjomus. Tomēr MI jaunuzņēmumi norāda, ka problēma ar procesoru trūkumu ievilksies vismaz līdz nākamajam gadam. Ņemot vērā tik milzīgu pieprasījumu, “Nvidia” akciju vērtība pieauga par 167%.
Grafisko procesoru vērtība ir mainīga, taču jaudīgākie “Nvidia” modeļi maksā ap 33 000 dolāru. Tomēr neoficiālajā tirgū cenas var būt pat augstākas, ņemot vērā milzīgo pieprasījumu. Atsevišķi MI izstrādātāji iegādājas serverus, pat ja tie pagaidām nav vajadzīgi. Tas viss tādēļ, ka pastāv lielas bailes par to, ka vēlāk arī ar serveru pieejamību būs lielas problēmas.
Kompāniju dibinātāji un investori saka, ka uzņēmumiem būs vēl jāgaida, kad būs iespējams izmantot serverus, par kuriem jau pašlaik ir samaksāts.
“Tas, ka tu samaksā par serveri, negarantē to, ka tu tik tiešām varēsi izmantot gan serveri, gan arī tiksi pie grafiskajiem procesoriem,” norādījis “Perplexity AI” ģenerāldirektors Aravinds Srinivass.
Daudzām kompānijām grafiskos procesorus nākas gaidīt pat pusgadu kopš pasūtījuma brīža. Uzņēmumi jau pašlaik izmisīgi cenšas palielināt savu kapacitāti, taču uzreiz to nav iespējams izdarīt.
Tomēr interesants ir fakts, ka piedāvājums palielinās otrreizējā tirgū. Arvien vairāk kriptokompāniju pārdod mikročipus un grafiskos procesorus, kas reiz izmantoti kriptovalūtu ieguvei. Ņemot vērā problēmas kriptovalūtu tirgū, šie uzņēmumi samazina savu kapacitāti.
