/nginx/o/2023/05/31/15358167t1h464e.jpg)
Pētnieki atklājuši, ka vairāk nekā pusē pasaulē lielāko ezeru un ūdenskrātuvju tagad ir mazāk ūdens, nekā bija pirms 30 gadiem. Vainojams, protams, ir cilvēks un globālā sasilšana.
Vairāk nekā puse pasaulē lielāko ezeru turpina zaudēt ūdeni (1)
Ezeros un citās ūdenskrātuvēs atrodas 87% Zemes šķidrā virszemes saldūdens. Jaunā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Science”, parādīts, ka 53% Zemes lielāko ezeru un ūdenskrātuvju nu ir ievērojami mazāk ūdens, nekā bija 1992. gadā. Kopējais zaudētais ūdens daudzums ir aptuveni 602,3 kubikkilometri.
Tikai aptuveni ceturtdaļa ezeru un ūdenskrātuvju nu satur vairāk ūdens nekā 1992. gadā. Pētījumā arī minēts, ka ceturtā daļa pasaules iedzīvotāju mīt pie izžūstošiem ezeriem.
Iepriekšējos pētījumos rādīts, ka klimata pārmaiņu dēļ sausie reģioni kļūst sausāki, bet mitrie mitrāki, tomēr jaunajā pētījumā atklāts, ka ezeri mitrajos reģionos izžūst tikpat ātri kā sausajos.
“Tas liecina, ka žūšana visā pasaulē norisinās lielākā apmērā, nekā uzskatīts iepriekš,” izdevumam “Live Science” pauda klimata zinātnieks un pētījuma galvenais autors Fanfans Jao.
Jao saka, ka pētījumu motivējusi Arāla jūras krīze Centrālāzijā, proti, tas bija ceturtais lielākais ezers pasaulē, pirms 1960. gados sāka izžūt. 2014. gadā NASA publicēja satelītattēlus, kuros redzams, ka ezera austrumu daļa ir pilnībā izžuvusi.
/nginx/o/2023/05/31/15358170t1h8b92.jpg)
Mazāks daudzums ūdens ezeros nozīmē mazāku ūdens daudzumu cilvēka patēriņam, sākot ar apūdeņošanu un beidzot ar dzeramo ūdeni. Izžūšana var negatīvi ietekmēt arī hidroelektroenerģijas ieguvi. Cieš arī ezeru ekosistēmas, jo sarūk zivju populācijas un tiek apdraudēta putnu migrācija. Turklāt, kad izžūst sāļie ezeri, to gultnē var veidoties toksisku putekļu vētras, kas kaitē tuvumā esošajai auglīgajai augsnei un cilvēkiem var izraisīt veselības problēmas.
Pētnieki izmantoja statistikas modeli, lai aplēstu iemeslus, kāpēc ezeri un ūdenskrātuves izžūst.
Globālā sasilšana un cilvēku ūdens patēriņš ir galvenie vaininieki.
Tas, vai ezeri un ūdenskrātuves turpinās izsīkt, ir atkarīgs no virknes faktoru. Tomēr jaunais pētījums sniedz mums ideju par to, kas varētu notikt dažādos apstākļos.
Pētījums arī parāda, ka, izmainot veidu, kā mēs patērējam ūdeni, mēs varam samazināt ezeru izžūšanu.