Video ⟩ Raidījums: Aizturēšanas “Rīgas satiksmes” krimināllietā, iespējams, bija pāragras (1)

Lietas uzraugošais prokurors Juris Ločmelis norāda, ka nevar zināt, vai pilnīgākas atbildes no Ķīnas būtu ļāvušas apsūdzības celt. Viņš stāsta, ka ar šodienas skatu redzams – skaļās aizturēšanas 2018. gada nogalē, visticamāk, bija pārsteidzīgas, un tās izjauca izmeklētāju plānu izsekot naudas atmazgāšanas shēmai, vēsta raidījums.

Izmeklēšana strupceļā

“Tieši neizdevās pierādīt, konkrēti kurš, kad, par kādām summām vienojās par kukuļiem, kādā veidā viņi saņēma šos kukuļus,” uzskaitot iemeslus, kāpēc piekritis krimināllietas izbeigšanai, norāda uzraugošais prokurors Juris Ločmelis.

Prokurors teica, ka lielākās cerības izmeklēšanā bija liktas uz kukuļiem domātās naudas izsekošanu, kas ļautu atklāt, kam nauda beigās nonāk. Taču to izdarīt neizdevās nevienā no diviem KNAB atklātajiem naudas ceļiem. Pirmais no tiem pārtrūka Ķīnā, jaunākais izrādījās tukšs.

“Ar šīs dienas skatījumu tā sākotnējā operatīvā informācija nebija precīza, un, ja ir runa par to jauno shēmu, jāsaka, ka tā nebija iedarbināta līdz galam. [..] Sākot aizturēšanas, mēs konstatējām, ka tajā jaunajā shēmā nav naudas, nav kam sekot līdzi. Savukārt vecajās shēmās mēs sekojām pa to naudas ceļu, kas bija visai sarežģīts, un tie gali diemžēl aprāvās mums visi Ķīnā,” stāsta Ločmelis.

No Ķīnas un Ķīnas Honkongas apgabala atbildes uz tiesiskās palīdzības lūgumiem KNAB gaidīja vairāk nekā trīs gadus. Pēc Latvijas Ārlietu ministrijas notas Honkonga marta beigās atsūtīja nepilnīgas, formālas atbildes, norāda Ločmelis. Informācija prasīta par vairākiem kontiem, taču atsūtīta tikai par vienu kontu bankā Standard Chartered Bank. No tā visi aizdomīgie līdzekļi izņemti skaidrā naudā, bez iespējas sekot tālāk. Ķīnas Tautas Republika atbildes tā arī neatsūtīja.

“Vai mēs pierādītu un iegūtu tās ziņas, ja būtu pilna informācija no Ķīnas, var tikai minēt. Iespējams, ka nauda nogulsnētos kādos citos ārzemju kontos. [..] Protams, varēja darīt kaut ko savādāk. Droši vien nevajadzēja tad steigties ar operatīvās lietas realizāciju. Tomēr vajadzēja pagaidīt, kamēr to jauno shēmu iedarbina, un tad sekot jaunajai naudas plūsmai,” spriež prokurors.

KNAB interviju par lietas izbeigšanu atteica. Birojā norādīja, ka lietas izmeklētājam ir darba nespējas lapa, savukārt augstāk stāvošās amatpersonas runāt ar LTV nepiekrita.

Kratīšanas pie Ušakova un Amerika rezultātu nedod

KNAB pieļāva, ka kukuļi bija paredzēti ne tikai “Rīgas satiksmes”, bet arī domes amatpersonām. Neminot vārdus, prokurors norāda, ka tas izrietējis no viena aizdomās turētā liecībām, kuras gan bijušas nekonkrētas. Par to, ka aizdomas krita uz pilsētas vadību, liecina tas, ka kratīšanas notika gan pie mēra Nila Ušakova, gan vicemēra Andra Amerika.

“Priekš dotā procesa kratīšanas neko nedeva. Bet Nila Ušakova darba kabinetā tika izņemta stratēģiskās nozīmes prece, kura nelikumīgi tur tika glabāta. Pamatojoties uz to, tika izdalīts kriminālprocess, kas šobrīd atrodas tiesā,” teica prokurors Ločmelis.

Stratēģiskas nozīmes prece bija albumā iemontēta slepena novērošanas kamera. Prokurors Ločmelis tiesā prasīja par to Ušakovam piespriest 10 000 eiro naudas sodu, taču pirmā instance Ušakovu attaisnoja.

Martinsons vērsies ECT

KNAB ieskatā, kukuļu atmazgāšanas shēmu kontrolējis Māris Martinsons. Par līdzīgiem noziegumiem viņš šobrīd tiek tiesāts arī bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča krimināllietā. Martinsons pēc aizturēšanas 2018. gada nogalē apcietinājumā atradās četrus mēnešus. Uzskatot, ka apcietinājums bijis nepamatots, viņa advokāts Didzis Vilemsons vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kas lietu pieņēmusi izskatīšanai.

“Pieņēmums, ka Martinsons ir izdarījis vispār jebkādu noziegumu, ir absolūti nepamatots. Šajā konkrētajā gadījumā, kad jau pēc pieciem gadiem lieta ir izbeigta, bet persona ir nosēdējusi, ja var tā teikt, cietumā četrus mēnešus. Izbeidza lietu tāpēc, ka nav tāda nozieguma bijis. Loģiski, ka tas tikai apstiprina manu pieņēmumu vai manu iesniegumu par to, ka šis lēmums ir bijis prettiesisks,” teica Vilemsons.

To, ka Martinsons piedalījies sarunās par “Rīgas satiksmes” iepirkumiem, Vilemsons noliedz. KNAB kriminālprocesa izbeigšanas lēmumā publicētie sarunu atšifrējumi esot nepareizi un balstīti pieņēmumos, saka Vilemsons.

“Rīgas satiksme” nelikumības iepirkumos neapstiprina

Transportlīdzekļu iepirkumu sadārdzinājumu kukuļu dēļ arī esošā “Rīgas satiksmes” vadība neapstiprina, vienlaikus uzsverot, ka iekšējās pārbaudēs to pilnībā izvērtēt nevar. Valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa, kura amatā stājās nedaudz vairāk kā gadu pēc skandalozajām aizturēšanām, stāsta, ka ietekme uz uzņēmumu krimināllietai bijusi milzīga.

Tagad visi izmeklētajos iepirkumos pasūtītie transportlīdzekļi ir piegādāti, tomēr ar lielu kavēšanos: “Bankas, kuras bija apņēmušās finansēt šo līgumu izpildi, savu finansējumu nesniedza. Pagāja vismaz divi gadi, kamēr tika sakārtotas attiecības ar bankām, lai varētu sakārtot finansējuma saņemšanu, lai varētu vispār norēķināties par šiem transportlīdzekļiem,” teica Innusa.

Innusa norāda, ka tagad sarunās ar aizdevējiem jauniem projektiem “Rīgas satiksme” varot runāt kā līdzīgs ar līdzīgu, kas liecina par reputācijas atjaunošanos. Tajā pašā laikā viņa atzīst, ka pilnībā kaitējumu novērst nevar.

“Protams, šāds zināmā mērā gaisā pakārts stāsts, kur nav īsti nobeiguma – tad ir vainīgi, nav vainīgi, kas ir vainīgs – visu laiku būs vēl kaut kāda aizdomu ēna, ka varbūt, ka tomēr, – tas noteikti nepalīdz ikdienas darbā, kad ir jāstrādā ar ļoti augsta līmeņi finansētājiem,” viņa norādīja.

“Škoda Transportation” kriminālprocess netraucēja uzvarēt arī krietni dārgākajā pasažieru vilcienu iepirkumā. Pagājušajā gadā Ostravā pirmā vilciena apskates vizītē “Škoda Transportation” jaunieceltais vadītājs Didjē Flegers teica, ka tobrīd vēl neizbeigto krimināllietu nekomentēs, jo par to neko nezinot: “Skaidrs ir tas, ka es kā kompānijas vadītājs rūpēšos, lai tiktu ievēroti visi ētikas standarti un kompānijas iekšējā kultūra būtu tiem atbilstoša. Taču to, kas noticis pagātnē, es nevaru komentēt.”