Informācijas apmaiņa Latvijā un visā pasaulē notiek zibenīgi un nereti nepieļauj faktu pārbaudi caur profesionāla žurnālista aci. Tāpēc žurnālists spiests pierādīt sabiedrībai, kuru pārņēmis sociālo mediju drudzis, viņa darba noderību demokrātijas uzturēšanā. Nereti žurnālistam jāpierāda, ka viņš vajadzīgs valstij, kura pieņem kļūdainus un nepamatotus lēmumus pret vārda brīvību un žurnālista profesiju. Bez sabiedrības atbalsta un lojalitātes žurnālistikai nav nākotnes.
Dezinformācijas laikmetā žurnālisti sastopas ar vairākiem izaicinājumiem. Vispirms – cīnīties par savu vietu informācijas džungļos, kuri raksturo mūsdienu demokrātijas. Nozīmīgākās norises valstī tagad notiek digitālajās platformās, kurām piekļuve ir aizvien lielākam interneta lietotāju skaitam. Tehnoloģiju attīstība pieprasa pilnībā mainīt žurnālistikas nozari, attīstot digitālajai videi piemērotu saturu, lai spētu uzrunāt cilvēkus, kuri faktiski nepatērē tradicionālos medijus. Turklāt mākslīgā intelekta izraisītā revolūcija jau tagad sola pārvērst redakciju darbu līdz nepazīšanai.
Diemžēl šī dinamika rada arī citus riskus – civilizācijas tehnoloģisko attīstību savās interesēs tagad var izmantot ikviens. Īpaši aktīvi Latvijā dezinformācijas tīklus vijusi Krievija un citas nedraudzīgas valstis, cenšoties paplašināt plaisas mūsu sabiedrībā. Informācijas apritē sabiedrība seko vairākiem avotiem vienlaikus.
Žurnālisti Latvijā strādā informācijas kara apstākļos un sacenšas par sava naratīva uzvaru pār cilvēku prātiem un sirdīm ar avotiem, kuru mērķis dažkārt ir diskreditēt Latviju un visas tās tautas vērtības.
Bez sabiedrības atbalsta un lojalitātes žurnālistikai nav nākotnes. Latvijas mediju vides specifika pieprasa mēroties spēkiem ne tikai ar Krievijas dezinformācijas kanāliem, bet arī ar citiem tirgus spēlētājiem. Konkurence pieprasa straujāku reakciju un adaptāciju, kas ir uzteicama. Taču tā orientē redakciju resursus nevis uz darba kvalitāti, bet kvantitāti. Plašais, nereti augsti politiski angažētais informācijas klāsts, kombinācijā ar medijpratības trūkumu plašākā sabiedrībā, radījis situāciju, kad lasītājs nereti neatšķir žurnālistiku no propagandas vai viedokļus no ziņām.
Tāpēc žurnālistam jāveic arī mērķtiecīgs un prasīgs sabiedrības izglītošanas darbs. Turklāt tas uzliek lielu personīgu nastu, nereti apdraudot pat žurnālista psiholoģisko un fizisko drošību.
Svarīgi pieminēt arī žurnālistus no Latvijas un visas pasaules, kas ziņo par notikumiem Ukrainā, uz spēles liekot savu dzīvību. Žurnālista profesija izaicina mūsu nozares profesionāļus nodoties nevis “maizes darbam”, bet misijai. Reģionālie drošības apstākļi uzrunā arvien jaunus publisko un komerciālo mediju pārstāvjus atbalstīt ukraiņu tautu tās cīņā par brīvību ar sev vienīgo zināmo ieroci – brīvu un drosmīgu vārdu.
Portāls TVNET ir kopā ar lasītāju kopš 2000. gada 21.jūnija. Katru dienu mūsu žurnālistu un redaktoru komanda lasītājiem nodod vidēji 100 rakstus par dažādām tēmām, notikumiem, procesiem un personībām, kas aptver visus žurnālistikas žanrus – ziņas, viedokļus, intervijas, komentārus, analītiku, pētījumus un video raidījumus. TVNET saturs sasniedz vidēji 616 352 lasītāju mēnesī (periods no 09.2022. līdz 05.2023). TVNET rūp Latvijas žurnālistikas nākotne. Apzinoties izaicinājumus, kuru priekšā stāvam mēs un mūsu kolēģi, vēršamies pie Latvijas sabiedrības ar jaunu reklāmas saukli: “Domā un neklusē!” Katrs lasītājs ir aicināts izmantot mūsu platformu, lai izkoptu sevī ziņkārību un kritisko domu, kā arī iesaistītos sabiedrībai svarīgās diskusijās.
