Iesniegts pieteikums ES finansējuma saņemšanai Ropax projekta izpētēm Rīgas ostā

Iesniegtā projekta apstiprināšanas un finansējuma saņemšanas gadījumā attiecīgajās ostās tiktu veikta ne vien atbilstoša izpēte, bet arī simulācijas par piemērotāko ekoloģiskās pēdas mazināšanas instrumentu efektivitāti un lietderību. Proti, pie plānotā jaunā pasažieru un ro-ro kravu termināļa – Riga Ropax Terminal – Eksportostas dienvidu daļas akvatorijā tiktu izvietoti notekūdeņu piesārņojuma monitoringa sensori, kā arī aprīkojums gaisa kvalitātes patstāvīgu mērījumu monitoringam.

Pasažieru pārvadājumu un ro-ro kravu termināļiem, kas atrodas apdzīvotu vietu tuvumā, ir liela ietekme ne tikai pasažieru pārvadājumu jomā, tai skaitā, nokļūšanai uz un no termināļa ar privātajām automašīnām, taksometriem un sabiedrisko transportu, bet arī jūras kravu pārvadājumos. Lai arī pasažieru un ro-ro kravu termināļi kļūst aizvien modernāki, inovatīvāki un to ietekme uz vidi tiek regulēta, termināļa darbība ietekmē iedzīvotājus un apkārtējo vidi tā tuvumā. Tāpēc ir svarīgi rast inovatīvus termināla darbības radītās ietekmes monitorēšanas un mazināšanas risinājumus.

Jūlija Bērziņa, Riga Ropax Terminal projekta vadītāja: “Projektā ir paredzēts ne vien skaidrot potenciālos ūdens piesārņojuma riskus, bet arī veikt praktiskus pasākumus, tostarp, piemēram, izvietojot notekūdeņu piesārņojuma monitoringa sensorus. Projekta ietvaros uzstādītie sensori monitorētu notekūdeņu kvalitāti un informētu negaidīta vai pieaugoša piesārņojuma gadījumā. Arī pasažieru un ro-ro kravu termināļos pastāv risks notekūdeņu piesārņošanai noplūstot šķidrumiem, piemēram, naftai vai degvielai. Kuģu radītā notekūdeņu piesārņojuma monitorings ir ļoti svarīgs un ļautu nepārtraukti uzraudzīt ūdens kvalitāti ostā. Papildus paredzēts veikt gaisa kvalitātes monitoringu un sniegt priekšlikumus gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumiem.”

Projekta realizācijas gadījumā tiku risinātas gaisa, skaņas un notekūdeņu piesārņojuma problēmas, ko rada pasažieru un ro-ro kravu termināļu darbība pilsētas centrā. Izpētes rezultāti ļautu pasažieru un ro-ro kravu termināļiem rast vēl labākus veidus, kā paaugstināt dzīves kvalitāti ūdensmalas apkaimē un veidot videi draudzīgāku pilsētu. Augsta notekūdeņu kvalitātes līmeņa kontrole, iespēja reaģēt un savākt piesārņoto ūdeni gandrīz nekavējoties un ātras reakcijas spēja aizsargāt vidi no lielāka mēroga piesārņojuma ir vien daži no būtiskākajiem ieguvumiem, ko sniegtu šāds projekts. Klaipēdas ostā tiktu arī testēti risinājumi lietus ūdens savākšanai, savukārt Stokholmas ostā – trokšņu piesārņojuma mazināšanai.

Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš: “Reāllaika datu ieguve par ostas darbības ietekmi uz vidi un iedzīvotāju dzīves kvalitāti, ir svarīgs priekšnoteikums ostas attīstības plānošanai, darbības procesu uzlabošanai un iespējami negatīvās ietekmes mazināšanai. Esam priecīgi šajā izpētes projektā sadarboties ar citām reģiona ostām, zinātniskajām organizācijām un ostu termināliem, dalīties ar pieredzi, zināšanām, kā arī kopīgi pilotēt dažādus inovatīvus risinājumus”.

Raksts tapis sadarbībā ar Rīgas Brīvostu.