Pusgadu pēc traģiskajām medībām Pierīgā, kurās piedalījās arī augsta ranga policists, beidzot gūta skaidrība. Iekšējās drošības birojs izmeklēšanā atklājis, ka uzņēmējs medībās mira no policijas ģenerāļa lodes, un Jurim Šultem var draudēt ilgs cietumsods vai pat mūža ieslodzījums, vēsta raidījums "Nekā personīga".
Vienlaikus atklātībā nākušas ziņas, ka iekšlietu ministrs grib nomainīt Iekšējās drošības biroja ilggadējo priekšnieku Valteru Mūrnieku.
Iemesli ir neskaidri, tāpēc tas devis pamatu dažādām spekulācijām
Ziņa par novembra traģiskajām medībām, kurās nošāva apsardzes biznesa uzņēmēju Jāni Garkalnu un kurās piedalījās Valsts policijas ģenerālis Juris Šulte, medijos parādījās nepilnu nedēļu pēc notikušā. Policija pēc vairāku dienu vilcināšanās apstiprināja Šultes dalību medībās, bet vienlaikus ziņoja, ka nav skaidra viņa loma notikušajā. Policijas šefs Armands Ruks steidzami aizsūtīja Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieku Šulti izdienas pensijā. Izmeklēšanu sāka Iekšējās drošības birojs.
Raidījuma rīcībā esošā neoficiālā informācija ļauj rekonstruēt 26.novembra nakts notikumus.
Ropažu novadā individuālās medības bija pieteicis Pierīgas medību kluba biedrs Jānis Leimanis. Medīt viņi devās trijatā ar Garkalnu un Šulti. Klubam piederošajās pļavās dažu simtu metru attālumā bija izvietoti medību torņi, un mednieki sēdēja un gaidīja dzīvniekus katrs savā. Iespējams, pirms tam bija lietots alkohols. Nāvējošā lode Garkalnam trāpīja, esot tornī. Nāves cēlonis atklājās tikai morgā.
Neviens no trim uz vietas izsauktajiem dienestiem – ne policisti, ne ugunsdzēsēji, ne ātrās palīdzības mediķi – nepamanīja, ka Garkalns nav miris dabiskā nāvē.
Iespējams, uzskatāmu asinspēdu trūkuma dēļ. Lai gan dienesti notikuma vietā ieradās pēc abu pārējo medību dalībnieku aicinājuma, IDB izmeklēšanā noskaidrots, ka viņi nav atklājuši patiesību par notikušo.
Garkalns mira no Šultes raidītās lodes. Raidījumam zināms, ka IDB bijušo policijas ģenerāli prasa apsūdzēt pēc Krimināllikuma 116.panta par slepkavību. Šāviens neesot bijis ar tiešu nodomu. Prokuratūra plašāku informāciju sniegs jaunnedēļ. Šultes advokāts Raimonds Briedis “Nekā personīga” neatklāja, vai viņa klients vainu atzīst.
Jānis Omuls, Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā prokuratūras virsprokurors: Lieta ir pieņemta lietvedībā 1.jūnijā, un prokuroram 10 dienu laikā ir jāizvērtē un jāpieņem attiecīgs lēmums par kriminālvajāšanas sākšanu. Notika aktīva prokurora uzraudzība. Arī mērķtiecīga izmeklēšana.
Raidījums: Jūs kā virsprokurors arī neesat saņēmis kādas ziņas, ka bija mēģinājumi kādus pierādījumus slēpt?
Omuls: Nē, šādas informācijas manā rīcībā nav.
Šultes medību lieta ir viena no plašu sabiedrības rezonansi izraisījušajām Iekšējās drošības biroja krimināllietām. Iestādi izveidoja pirms septiņiem gadiem, lai izmeklētu Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu amatpersonu un darbinieku izdarītos noziegumus. IDB redzeslokā nonāk policistu, robežsargu, ugunsdzēsēju, PMLP darbinieku, cietumu darbinieku korupcija, vardarbība un citi noziedzīgi nodarījumi. Dienests izmeklē arī nelikumības iepirkumos.
IDB darbu patlaban pamatā uzrauga pirms diviem gadiem izveidotā Noziedzīgu nodarījumu valsts institūcijās izmeklēšanas prokuratūra. Tajā skaidro, ka IDB lietu skaitu pieaug. Tās esot kvalitatīvi izmeklētas.
Omuls: Pretī gan kā apsūdzētie, gan aizdomās turētie ir bijušie operatīvie darbinieki, izmeklētāji, un IEM padotības iestāžu arī vadītāji, kas vēl papildus IDB operatīvajiem darbiniekiem uzliek pienākumu būt galvas tiesu pārākiem nekā citās izmeklēšanas iestādēs.
IDB darbību politiski pārrauga iekšlietu ministrs. Māris Kučinskis negaidīti izlēmis atvaļināt IDB vadītāju Valteru Mūrnieku, kaut otrajā pilnvaru termiņā dienesta šefam vēl būtu jānostrādā divi gadi.
Māris Kučinskis, iekšlietu ministrs (AS): Ministra ziņā ir, vai lūgt turpināt darbu vai ne. Mana izvēle bija katram atrast jaunus izaicinājumus. Tā ka mēs šķiramies pēc mēneša.
Kā galveno iemeslu Mūrnieka atstādināšanai iekšlietu ministrs min IDB neveiksmīgo izmeklēšanu Austrumu robežas izbūvē.
Kopējā iepirkuma summa infrastruktūras iekārtošanai gar Krievijas un Baltkrievijas robežu bija iespaidīga un pārsniedza 40 miljonu eiro. To sāka darīt laikā, kad Iekšlietu ministrija bija Jaunās Vienotības pārziņā. Pirms četriem gadiem IDB aizturēja augstas robežsardzes amatpersonas, kā arī Ceļu būvniecības sabiedrības “Igate” līdzīpašnieku. Bija aizdomas, ka konkursi noritēja sarunāti, uz robežas arī pazuda nocirsti hektāri meža. IDB izmeklēšana izauga līdz vairākām lietām. Daļu no tām izbeidza.
Kādreizējo Robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru patlaban tiesā par bezdarbību. Garbars nebija parūpējies, lai robežsardzē būtu pietiekami efektīva iekšējās kontroles sistēma.
Uz apsūdzēto sola sēž arī būvfirmas pārstāvji un divi robežsardzes darbinieki. Izbūvējamie objekti, kas bija paredzēti saskaņā ar iepirkumu, esot tikuši nomainīti uz lētākiem objektiem. Prokuratūra uzskata, ka valstij izkrāpti vairāk nekā 7 miljoni. Bet iekšlietu ministrs uzskata, ka tik skaļām aizturēšanām bija jāseko smagākām apsūdzībām.
Iekšlietu ministram arī neesot saprotams, kāpēc IDB redzeslokā visu šo gadu laikā nebija nonācis ilggadējais Rīgas reģiona policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks, kriminālpolicijas vadītājs Andrejs Sozinovs, lai gan
versijas par viņa saistību ar noziedzīgo pasauli savos iesniegumos tiesībsargiem bija minējis advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.
IDB priekšnieks uz šiem jau agrāk izskanējušajiem pārmetumiem pēc būtības atbildi nav sniedzis. Zināms, ka birojs aizturēja vienu no Sozinova kādreizējiem padotajiem Igoru Ivaščenko par kukuļņemšanu saistībā ar pretlikumīgu akcīzes preču tirdzniecību. Lieta pret Ivaščenko patlaban ir tiesā.
Bet kriminālprocesu pret ilggadējo kriminālpolicijas vadītāju Sozinovu izmeklē Valsts drošības dienests.
Kučinskis: Mans pirmais jautājums, atnākot (ministra amatā), bija – kāpēc pret Sozinovu VDD ierosināja lietu. Kad visas aprindas zināja, kas viņš ir. Bet IDB, kam tas ir tiešais pienākums, – neko.
Ir, protams, IDB arī labas lietas – un es domāju, tas arī tiks turpināts.
Noziedzīgu nodarījumu valsts institūcijās izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors Jānis Omuls uzskata, ka ministrs nav pietiekami skaidrojis savu negaidīto lēmumu, kāpēc Mūrnieks nevar darbu turpināt. Neesot publiski zināms par kādiem Mūrnieka pārkāpumiem vai negatīvu darba vērtējumu. Turklāt būtu jāskaidro ieguvumi, ko birojs iegūtu ar jaunu vadītāju.
Omuls: Tas arī man bija liels pārsteigums un izraisīja neizpratni. Un, kas attiecas uz šo lēmumu (par darba attiecību neturpināšanu ar Mūrnieku), kas ir tie iemesli, kāpēc ir pieņemts šāds lēmums. Vai ir pārkāpumi, trūkumi vai nepilnības darba organizācijā? Tas rada spekulācijas – dažādus liekus jautājumus, kurus vajadzētu atrisināt. Jo uzskatu, ka IDB vadītājs ir ļoti nozīmīga amatpersona.
Iemeslus, kas radījis iekšlietu ministra pēkšņo neuzticēšanos ilggadējam IDB priekšniekam, nezina arī Saeimas atbildīgās komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis, lai gan abi politiķi pārstāv Apvienoto sarakstu.
Pirms diviem gadiem toreizējais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens rosināja vairāku dienestu apvienošanu, lai tiktu taupīti cilvēkresursi un nebūtu dārgi tēriņi operatīvajam darbam nepieciešamajai jaunai tehnikai. Tomēr nebija noslēpums, ka IDB vadībai ar tā laika ministru bija domstarpības, un daudzi tajā saskatīja ministra plānu atbrīvoties no sev nevēlamā vadītāja. Tagad vairāku atšķirīgu dienestu apvienošanas ideja no jauna parādās koalīcijas politiķu izteikumos.
Ainārs Latkovskis, Saeimas deputāts (JV):
Pienāk tāds brīdis, kad šī te saskaldītība pret cīņu ar korupciju valsts pārvaldes iestādēs ir jākoncentrē vienā vietā.
Iekšējās drošības birojs, kas ir IeM struktūra, arī VID Iekšējās drošības pārvalde, ir laiks pienācis tās apvienot kopā ar KNAB.
Edvīns Šnore, Saeimas deputāts (NA):
Tas darbs, kas tiek darīts, sevišķi policijas darba uzraudzīšanā, kukuļņemšanā, arī vardarbība cietumos, citas lietas, ar kurām strādā IDB, tas ir labs darbs.
Rezultāti tur ir. Tajā pašā laikā, vai tie ir tādi, kas liktu par katru cenu šo iestādi saglabāt, nezinu
Iekšlietu ministrs Māris Kučinskis pasteidzies jau nosaukt nākamo IDB vadītāju. Šim darbam uzrunāts Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins. Policija šo informāciju nekomentē. Virsprokurors Jānis Omuls uzsver, ka neapšauba Grišina profesionalitāti un godaprātu,
taču tādā gadījumā pastāvot augsti riski, jo ilggadējām kriminālpolicijas šefam būtu jāizmeklē savu neseno kolēģu noziegumi.
Iekšējās drošības biroja vadītājs Valters Mūrnieks patlaban atrodas darba nespējā. Un “Nekā personīga” atbildēja rakstiski. Atstāt dienestu neesot bijis viņa personīgais lēmums. Par to, ka viņam būs liegts nostrādāt līdz pilnvaru termiņa beigām, viņš uzzinājis no savas sarunas ar iekšlietu ministru 24.maijā.
Mūrnieks ministra Kučinska rīkojumu plāno apstrīdēt administratīvajā tiesā.