Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ Eiropas valstis sākušas strauji kāpināt militāros budžetus, tomēr Eiropas ieroču ražošanas industrija nespēj tikt galā ar milzīgo pieprasījumu. Pagaidām Eiropu glābj amerikāņu militārā ražošanas industrija, vēsta “Politico”.
“2022. gadā Eiropas valstu militārie izdevumi pieauga par 13% - līdz 345 miljardiem dolāru. Tas ir par trešdaļu vairāk nekā pirms desmit gadiem. Tā galvenokārt ir reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. Tagad jautājums ir par to, kā šī nauda tiks notērēta,” teikts rakstā.
Publikācijas autori norāda, ka pašlaik Eiropas valstis aptuveni pusi no sev nepieciešamajiem ieročiem iegādājas ASV, un Vašingtona cenšas panākt, lai šī atkarība saglabātos. Eiropas līderi gan vēlas attīstīt savu militāro ražošanu, taču ar to pašlaik ir problēmas.
“Politico” norāda, ka Eiropas kompānijām ir liela pieredze militārās ražošanas jomā, un tās ir spējīgas ražot faktiski visu – sākot no Francijas iznīcinātājiem “Rafale”, beidzot ar vācu tankiem “Leopard” un poļu raķešu sistēmām “Piorun”.
Tomēr pagaidām ASV ir spējīgas piedāvāt daudz modernākas bruņojuma tehnoloģijas, piemēram, iznīcinātājus F-35. Tāpat Eiropas aizsardzības nozare netiek galā ar visiem pasūtījumiem, piemēram, artilērijas lādiņu ražošanu.
“Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Eiropas valstis vēlas importēt vairāk ieroču pēc iespējas ātrāk,” teikts Stokholmas Starptautiskā problēmu pētniecības institūta (SIPRI) ziņojumā.
Pagaidām šo pieprasījumu nosedz amerikāņu kompānijas, kas Eiropas armijām piegādā raķešu sistēmas “Javelin”, tankus M1A1 Abrams, kā arī iznīcinātājus F-16 un F-35.
“Ir ļoti aktuāla nepieciešamība papildināt savus bruņojuma krājumus, kā arī palīdzēt Ukrainai. Pēc vairākām desmitgadēm, kad Eiropa ir atbruņojuises, tagad atgriešanās pie bruņošanās ir visai sarežģīta,” teikts izdevumā.
Tiek norādīts, ka Eiropas aizsardzības nozare ir saskārusies ar bezprecedenta problēmu – šaujampulvera deficītu, kas ir nepieciešams lādiņu ražošanai. Pašlaik Eiropa nespēj sevi apbruņot, tādēļ ir ļoti sarežģīti palīdzēt apbruņot Ukrainu.
Tāpat Eiropas valstis sākušas aktīvi iepirkt ieročus citos pasaules reģionos. Piemēram, nesen kļuva zināms, ka Izraēlas tanki nonāks Eiropas valstu bruņojumā. Polija, kas nereti tiek uzskatīta par Krievijas nākamo mērķi, steidzami iepirkusi tankus no Dienvidkorejas.
