Bez restorāniem, klubiem un kino: inflācijas dēļ Latvijas jaunieši spiesti mainīt paradumus (2)

Tā secinājuši eksperti un banku ekonomisti. Tāpat paredzams, ka arī pakalpojumu sfērā uz cenu kritumu ir naivi cerēt. Piemēram, identisku pakalpojumu cena vienā un tajā pašā frizētavā dažu gadu laikā ir pieaugusi no 22 eiro līdz 37 eiro un, visticamāk, šī cena nekad vairs nebūs zemāka par 30 eiro. 

Tāpat jāņem vērā, ka energoresursu cenu prognozes gaidāmajai ziemai ir ļoti aptuvenas, līdz ar to nevar precīzi pateikt, cik mēs maksāsim par apkuri un elektroenerģiju, jo turpinās nestabila ģeopolitiskā situācija un dažādas norises globālā līmenī. 

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 29 gadiem (79%) bijuši spiesti mainīt savus ikdienas paradumus inflācijas dēļ. Par to liecina SEB un "Norstat" veiktā aptauja. Vislielāko inflācijas ietekmi izjūt jaunieši Latgalē - tur cenu kāpums skāris 94% aptaujāto. 

Augsto inflāciju izjūt 83% jauniešu Zemgalē, 75% Rīgā un Rīgas reģionā, 74% Vidzemē. Kopumā 27% jauniešu Latvijā ir spiesti tērēt mazāk naudas apģērbam, apaviem un aksesuāriem, bet 26% aptaujāto ir atteikušies no dažādām izpriecām, piemēram, no kino, klubiem un restorāniem. 

10% jauniešu, lai ekonomētu līdzekļus, šovasar nedosies ārvalstu braucienos. 34% jauniešu vasarā meklēs papildu ienākumu gūšanas avotus, bet 5% jauniešu atzinuši, ka viņiem nācies pamest mācības, lai vairāk strādātu un nopelnītu.