Otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai (LIZDA) būtu mazāk "jākašķējas" ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un vairāk jāpievēršas kopīgam darbam pie izglītības kvalitātes jautājumiem.
Premjers pauda bažas, ka saskaņā ar IZM datiem parādās bīstama plaisa zināšanu kvalitātē starp pilsētu skolām un lauku skolām.
"Dati rāda uz tādas tendences kā funkcionālais analfabētisms arvien lielāku izplatību Latvijā," teica Kariņš, norādot, ka aicina "visas puses mazāk kašķēties, bet runāt par izglītības kvalitāti".
Premjera ieskatā arī LIZDA būtu jāiesaistās šajā procesā.
Ņemot vērā, ka izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) noraidījusi LIZDA prasību demisionēt, arodbiedrība otrdien, 4.jūlijā, plānoja vērsties pie Kariņa, pieprasot steidzamus risinājumus pedagogu streika vienošanās izpildei.
Pedagogu arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga aģentūrai LETA pauda, ka ministres lēmums neatkāpties "bija paredzams", un tas ir "attieksmes jautājums", jo divu mēnešu laikā kopš pedagogu streika Čakša neesot nodrošinājusi korektus aprēķinus un grozījumus tiesību aktos par finansēšanas kārtību pedagogiem.
Tā ir vieglprātīga attieksme pret pedagogiem, uzskata Vanaga, uzsverot, ka pašvaldībām būtu jāzina jau tagad, vai indikatīvi pietiks finansējuma, lai zinātu, kādu algu piedāvāt jaunajiem pedagogiem.
Pedagogu arodbiedrības pārstāve uzsvēra, ka arodbiedrības mērķis ir panākt, ka pedagogu streika vienošanās tiek izpildītas pilnā apmērā.
LIZDA cer, ka šīs nedēļas laikā izdosies vienoties ar valdību par pedagogu streika prasību izpildi. Pretējā gadījumā tikšot sasaukta arodbiedrības padomes ārkārtas sēde, kurā tiks lemts par turpmāko rīcību.
LIZDA 30.jūnijā nolēma prasīt Čakšas demisiju, jo nav izpildīts arodbiedrības lūgums pieņemt grozījumus visos nepieciešamajos Ministru kabineta (MK) noteikumos par finansēšanas kārtību pedagogiem, kā arī nav panākta vienošanās saistībā ar pedagogu darba slodzes balansēšanu turpmākajos gados.
Kā iemeslus Čakšas demisijas pieprasījumam arodbiedrība min arī "nepārdomātu risinājumu piedāvāšanu un pārsteidzīgu lēmumu pieņemšanu" jautājumos par skolu tīklu optimizāciju un finansējuma pārdali Veselības ministrijai, kā arī "neprofesionālu, novēlotu un kļūdainu" centralizēto eksāmenu norisi un rezultātu paziņošanu, kas "ir radījis haosu izglītības iestādēs, izmisumu pedagogos, apjukumu un neziņu par iespējām turpināt izglītošanos bērnos un vecākos", teikts demisijas pieprasījumā.
