Valdība ceturtdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierosinājumu līdz 2026.gadam īstenot divus projektus iedzīvotāju digitālo prasmju attīstībai. Projekti izmaksās 13 264 560 eiro.
Investīcijas pasākums, IZM ieskatā, sniegs tiešu ieguldījumu visu iedzīvotāju digitālo prasmju attīstībā, kā arī nodrošinās mērķtiecīgu digitālā darba ar jaunatni attīstību visās Latvijas pašvaldībās.
Tā mērķis ir ieviest pašvaldībās sistemātisku pieeju savu iedzīvotāju digitālo prasmju attīstībai, kā arī izveidot "mūsdienīgu, elastīgu, ilgtspējīgu un vērstu uz mērķgrupu problēmu risinājumiem" digitālā darba ar jaunatni sistēmu pašvaldībās, to sasaistot ar citiem pašvaldības pakalpojumiem un mērķa grupas vajadzībām.
Ministrija iecerējusi izstrādāt un īstenot koordinētas aktivitātes pašvaldību līmenī, kas nodrošina digitālo prasmju apguvi jauniešiem un to lietošanu darbā ar jaunatni, kā arī vienotas tehnoloģiju jaunrades digitālajā darbā ar jaunatni vadlīnijas, lai atbilstoši tām veidotajos pasākumos un aktivitātēs nodrošinātu jaunatnes tehnoloģiju un inovāciju spēju attīstību.
Tāpat iecerēts izstrādāt digitālo pašapkalpošanās prasmju apguves programmu un moduļus iedzīvotājiem, lai veicinātu to spēju izmantot primāros publiskos un privātos pakalpojumus digitālā veidā, kā arī veikt iedzīvotāju digitālo pašapkalpošanās prasmju novērtēšanu un mācību vajadzību identificēšanu, plānošanu un īstenošanu tiem iedzīvotājiem, kuriem nepiemīt vai ir zemas digitālās pašapkalpošanās prasmes.
Investīcijas pasākuma projektu īstenošanai pieejamais attiecināmais Atveseļošanas fonda finansējums ir 12 632 000 eiro, bet valsts budžeta finansējums pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksājumu segšanai valsts budžeta iestādēm ir 632 560 eiro.
No kopējā atvēlētā finansējuma 3 649 430 eiro plānots atvēlēt projektam "Digitālā darba ar jaunatni sistēmas attīstība pašvaldībās", tai skaitā Atveseļošanas fonda finansējums 3 590 000 eiro un valsts budžeta finansējums 59 430 eiro.
IZM vērsa uzmanību, ka, lai arī digitālās prasmes ir iekļautas pamatizglītības un vidējās izglītības mācību saturā, saskaņā ar "Eurostat" datiem jauniešu īpatsvars, kuru digitālās prasmes ir virs pamatlīmeņa, Latvijā 2021.gadā bija 44,2%. Arī jauniešu īpatsvars, kuri regulāri piedalās neformālās izglītības aktivitātēs, ir "relatīvi zems" - 2,1%.
Ministrija atsaucās uz pirms diviem gadiem veikto pašvaldību aptauju par digitālā darba ar jaunatni īstenošanu pašvaldībās, norādot, ka pašvaldībās nav pietiekams skaits jaunatnes darbinieku, kuri būtu kompetenti veikt digitālo darbu ar jaunatni, kā arī nav pietiekami programmatūras resursi un finansējums digitālo aktivitāšu īstenošanai. Pašvaldību pārstāvji vērsuši uzmanību arī uz nepietiekamo publiskās infrastruktūras un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju aprīkojumu.
Pieteikties atbalstam digitālā darba ar jaunatni sistēmas attīstības pašvaldībās plānots uzaicināt visas valstspilsētu un novadu pašvaldības. Pēc projekta noslēguma sadarbības partneriem būs jānodrošina projektu rezultātu ilgtspēja, tai skaitā nodrošinot iegādātā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju aprīkojuma un izveidotās digitālā darba ar jaunatni vides darbību vismaz trīs gadus.
Savukārt projektam "Sabiedrības digitālo prasmju attīstība" iecerēts atvēlēt kopā 9 615 130 eiro, tai skaitā Atveseļošanas fonda finansējumu 9 042 000 eiro apmērā un valsts budžeta finansējumu 573 130 eiro apmērā. Kā finansējuma saņēmējs norādīta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Lai sasniegtu digitālo pašapkalpošanās prasmju attīstību sabiedrībā, plānots izveidot mācību moduļus un mācību materiālus par digitālās pašapkalpošanās prasmēm, kurus iedzīvotāji varēs apgūt pašmācību ceļā vai ar pasniedzēja - mentora - atbalstu.
Pašvaldībām paredzēts nodrošināt finansiālu atbalstu, lai īstenotu decentralizētās mācību aktivitātes iedzīvotājiem, nostiprinātu iedzīvotāju praksi izmantot valsts un pašvaldības izstrādātos digitālos risinājumus. Turpretim pašvaldībām pašām būs jānodrošina mācībspēku, telpu, aprīkojuma un mācību pieejamība iedzīvotājiem, tai skaitā mācību saturā integrējot tās elektroniskās iespējas, ko pašvaldība nodrošina saviem iedzīvotājiem.
Projekta ilgtspējas nodrošināšanai arī pēc tā beigām pašvaldības varēs veikt mācību īstenošanu, izmantojot decentralizētu pieeju, izvirzot centralizētajām mentoru mācībām savas pašvaldības mācību īstenotājus - pedagogus, bibliotekārus, nevalstisko organizāciju pārstāvjus u.c. -, kā arī jau esošo resursu apzināšanu un efektīvu izmantošanu, lai nodrošinātu mācību pieejamību iedzīvotājiem. Tas, atbildīgo ministriju ieskatā, stiprinās pašvaldību autonomo funkciju - gādāt par savu iedzīvotāju izglītību.
Pēc ministrijas prognozēm, līdz 2024.gada 31.decembrim to iedzīvotāju skaits, kuriem ir padziļinātas digitālās pašapkalpošanās prasmes, un kuri ir piedalījušies tehnoloģiskās inovācijas darbībās, būs pieaudzis līdz 20 000 cilvēkiem.
Līdz 2026.gadam arī 20% no tiem, kuri piedalījušies digitālo pašapkalpošanās prasmju aktivitātēs, jeb 8000 iedzīvotāju pirmo reizi uzsāks publisko un privāto digitālo pakalpojumu izmantošanu - izveidota oficiālā elektroniskā adrese, drošs elektroniskais paraksts, pieteikuši pakalpojumus elektroniski u.c.
Savukārt līdz 2026.gada 30.aprīlim iedzīvotāju skaits ar padziļinātām digitālās pašapkalpošanās prasmēm, pieaugs līdz 50 000 cilvēku, prognozē IZM. No tiem vismaz 5000 to būs darījuši pašmācības ceļā, bet vismaz 10 000 personu būs piedalījušies tehnoloģiskās inovācijas darbībās.
Investīciju rezultātā arī 42 pašvaldības būs izstrādājušas un pilnībā īstenojušas pasākumu programmas, lai nodrošinātu digitālo prasmju apguvi un lietošanu darbā ar jauniešiem, digitālās vides izveidi darbam ar jauniešiem un jauniešu līdzdalības veicināšanu vietējo pašvaldību procesos.