Eiropas dienvidus, Ziemeļameriku un citas pasaules daļas pārņēmis karstuma vilnis. Itālijas mediji laikapstākļus dēvē par “nedēļu no elles”, ASV 100 miljoni cilvēku ir karstuma viļņa apdraudēti, bet meža ugunsgrēkos Spānijā nodeguši jau vairāk kā četrūkstoš hektāri mežu.
Būtiska loma gadalaikam netipiski augstām gaisa temperatūrām planētas ziemeļu puslodē ir anticikloniem jeb ilglaicīgi noturīgiem augsta spiediena apgabaliem.
Anticikloni var atnest gan sausus, gan karstus laikapstākļus, un šobrīd noturīgi anticikloni izveidojušies arī virs Eiropas dienvidu rajoniem, atnesot ļoti stipru karstumu, vēstīja Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu un klimata daļas pētnieki.
Jau ziņots, ka svelmes dēļ karstuma trauksme izsludināta lielākās Spānijas un Itālijas pilsētās, astoņās Maljorkas pilsētās un ciematos reģistrēta rekordaugsta temperatūra, bet Nāves ielejā šomēnes varētu tikt pārspēts pasaules karstuma rekords.
Arī Latvijā svētdien piedzīvota gada karstākā diena, taču tas nenozīmē, ka karstuma vilnis piedzīvots arī šeit. Tieši otrādi – aizvadītās nedēļas četrās nedēļas dienās vismaz kādā no meteoroloģiskajām stacijām Latvijā tika novērota aukstuma vilnim atbilstoša gaisa temperatūra. Izņēmums bija svētdiena, 16. jūlijs, kad gaiss iesila līdz pat + 32 grādiem.
Tomēr gadā Latvijā tikuši lauzti vairāki siltuma rekordi - pirmajos sešos mēnešos valstī reģistrēti 104 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 47 uzstādīti janvāra mēnesī un reģistrēti arī 42 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 34 uzstādīti maijā.
Ilgstoši, netipiski augstas temperatūras periodi, kā arī aizvien pieaugošā gaisa vidējā temperatūra pasaulē liecina par nopietnākām izmaiņām klimatā, kas nākotnē ietekmēs arī dažādas saimniecības jomas un katra cilvēka ikdienu.
Jau divus gadus pēc kārtas vidēja gaisa temperatūra pasaulē sasniegusi jaunus karstuma rekordus. Ja 2022. gada jūlijā gaiss iesila līdz 16,92 grādiem pēc Celsija skalas, tad 2023. gada 3. jūlijā vidējā gaisa temperatūra pasaulē bija 17,1 grādi. Šādi mērījumi tiek veikti jau vairāk kā 30 gadus, tomēr zinātniekus bažīgus dara fakts, ka straujš vidējās temperatūras pieaugums vērojams tieši pēdējos gados. LVĢMV prognozē, ka šogad sasniegtais karstuma rekords ilgi neturēsies un jau tuvākajos gados tiks pārspēts.
Sinoptiķi norādīja, ka klimatu spēcīgi ietekmē divas lietas – aizvien pieaugošais siltumnīcefekta gāzu emisijas apjoms un El Ninjo parādība Klusajā okeānā, kas tuvākajos gados veicinās turpmāku gaisa temperatūras pieaugumu arī ziemeļu puslodē.
Pētījumi liecina, ka klimata pārmaiņas notiek arī Latvijā. Vidējās gaisa temperatūra Latvijā mūsdienās ir cēlusies par 1,1 grādu, salīdzinot ar vidējo gaisa temperatūru 1961.-1990. gadā. Visstraujāk gaisa temperatūra pieaugusi tieši ziemas mēnešos, īpaši janvārī un februārī. Par 18,9 milimetriem palielinājies arī nokrišņu daudzums valstī, salīdzinot ar iepriekšējo trīsdesmitgadi.
Klimatu pārmaiņu dēļ Latvijā biežāk novērojami dažādi ekstrēmi - biežākas ir kļuvušas ekstremāli karstas dienas un naktis, biežāk novērojami ekstremāli stipri nokrišņi, savukārt ekstremāli aukstu dienu un nakšu skaits samazinās. Samazinās dienu skaits ar sniegu un sarūk sniega segas biezums.
Sinoptiķi norādīja, ka klimata pārmaiņām būs dažas šķietami pozitīvas tendences, piemēram, Latvijā pagarināsies aktīvā tūrisma sezona, Baltijas jūrā būs siltāks ūdens, lauksaimniecībā ienāks citas kultūras, kā arī ražu varēs ievākt vairākas reizes gadā.
Tomēr, jārēķinās arī ar negatīvam sekām - radīsies labvēlīga vide dažādu kaitēkļu izplatībai, pavasara salnas un ekstremāli karstuma un sausuma viļņi var iznīcināt lauksaimniecības ražu, tūrisma izzustu iespēja nodarboties ar dažādiem ziemas sportiem un aktivitātēm, u.t.t.
Tuvākajā nākotnē sinoptiķi karstuma viļņus Latvijā nesola. Nedaudz lielāka iespējamība to sagaidīt ir augusta vidū, tomēr šobrīd prognozes ir ļoti agrīnas, un informācija vēl tiks precizēta.
