Tuvākie pieci gadi, no 2023. līdz 2027. gadam, kļūs par viskarstāko periodu meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Paaugstinātā gaisa temperatūra tiek saistīta ar divu faktoru sakritību – Klusā okeāna straumēm un sasilšanu, ko rada ogļu, naftas un gāzes dedzināšana, prognozē Pasaules Meteoroloģijas organizācija (WMO).
Klimata pētnieki pauduši, ka pastāv 66% iespējamība, ka piecu gadu laikā būs vismaz viens gads, kad Zemes vidējā gaisa temperatūra pārsniegs 1,5 grādus virs pirmsindustriālā laikmeta normas.
Tāpat speciālisti pauž 98% varbūtību, ka periodā no 2023. līdz 2027. gadam tiks piedzīvots viskarstākais gads novērojumu vēsturē.
Varbūtība, ka 2023.-2027. gada vidējā gaisa temperatūra pārsniegs 1,5 grādu pirmsindustriālā laikmeta normu, ir 32%. Tas gan nenozīmē, ka vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās būs noturīga, taču paredzams, ka arvien biežāk 1,5 grāda robeža tiks pārsniegta.
Ņemot vērā šo prognozi, zinātnieki brīdina, ka planētas vidējā gaisa temperatūra turpinās kāpt, un tā rezultātā ierastais klimats visā pasaulē mainīsies. Tam iemesls – cilvēks un viņa darbība.
Globālās sasilšanas sekas būs jūtamas gan cilvēku veselībai, gan apkārtējai videi. Notiekošās klimata pārmaiņas negatīvi ietekmē ūdens cirkulāciju un gaisa atdzišanu, kas rada dažādas dabas kataklizmas.
Tieši tādēļ Klusajā okeānā arvien lielāka iespējamība būs pieredzēt dabas parādību “El Ninjo”, kas ietekmē klimatu visā pasaulē. Tā rezultātā postošu sausumu var pieredzēt tādas valstis kā Austrālija un Indija, bet citviet, piemēram, ASV rietumu piekrastē, notikt lieli plūdi. Tāpat novērots, ka “El Ninjo” laikā palielinās viesuļvētru skaits Klusajā okeānā, bet Atlantijas okeānā to skaits samazinās.
Iepriekš zinātnieki ar 60% iespējamību vērtēja “El Ninjo” norisi šā gada maijā – jūlijā, bet jūlijā – septembrī šāda iespējamība ir pat 80%.
Eksperti norāda, ka globālo sasilšanu un visus ar to saistītos procesus izraisa arī fakts, ka enerģētiskās krīzes dēļ arvien vairāk valstu atsakās no videi draudzīgākām enerģijas ražošanas alternatīvām, atgriežoties pie kaitīgākiem enerģijas avotiem, piemēram, oglēm. Eiropā enerģētisko krīzi pērn izraisīja Krievijas izraisītais karš Ukrainā, kam arī ir zināma ietekme uz globālo klimatu.
