Skandināvijā atrasta rūda, ar ko varētu izvairīties no fosfora trūkuma vairākas desmitgades. Lielās fosfātu rūdas atrastas Norvēģijas dienvidrietumos, un tās varētu būt pietiekami lielas, lai pilnībā nodrošinātu elektromobiļu, saules paneļu un mēslojuma ražošanas vajadzības vismaz tuvākos 50 gadus.
Kā vēsta “Euronews”, vērtīgās rūdas tika atklātas jau 2018. gadā. “Norge Mining” maijā paziņoja, ka kopējais fosfātu apjoms varētu būt ap 70 miljardiem tonnu.
Fosfāts ir bagātīgs ar fosforu, kas ir ļoti svarīga komponente daudzās zaļajās tehnoloģijās, kā arī mēslojuma ražošanā. Atklājums ir ļoti svarīgs Eiropai, kas pašlaik saskaras ar šā komponenta trūkumu.
Jau 2012. gadā tika brīdināts, ka Eiropai potenciāli draud fosfāta trūkums. Krievijai ir lielākās fosfāta rezerves, taču pēc kara Ukrainā sākuma Eiropa ir ievērojami samazinājusi fosfāta importu no Krievijas.
Arī Marokai, Ķīnai, Irānai un Sīrijai ir lieli fosfāta krājumi, taču kara dēļ šā materiāla cena ir ļoti dārga. Gada sākumā zinātnieki brīdināja par iespējamu “fosfogedonu”.
“Mums vajag būt daudz gudrākiem tajā, kā izmantosim fosforu. Ja nekas nemainīsies, mums būs lielas nepatikšanas,” brīdināja Lenkasteras universitātes profesors Fils Heigarts. Viņa kolēģe no Bristoles universitātes profesore Penija Džonsa bija vēl drūmāka savos izteikumos: “Bez fosfora nebūs dzīvības uz Zemes.”
Fosfāta mēslojums ir ārkārtīgi svarīgs globālajai pārtikas nozarei. Tomēr tā lietošana tiek saistīta ar aļģu ziedēšanu, kas, savukārt, apdraud zivju krājumus jūrās un okeānos. Tāpat mēslojums rada metānu, kas veicina Zemes sasilšanu.
Jaunais atklājums Skandināvijā potenciāli var nodrošināt milzīgu piedāvājumu ne tikai mēslojumam, bet arī saules bateriju un elektromobiļu ražošanai vairāk nekā 50 gadus, norādīja “Norge Mining”.
Ņemot vērā atklājumu, Norvēģijas tirdzniecības un rūpniecības ministrs Jans Kristians Vestre paziņoja, ka “Norvēģijai ir pienākums attīstīt ilgtspējīgāko minerālu nozari pasaulē”. Kopumā globālā ekonomika patērē 45 miljonus tonnu fosfora ik gadu. Tad, kad šis materiāls tiek iegūts, to var pārstrādāt par fosforskābi, ko izmanto daudzām vajadzībām, piemēram, litija-dzelzs-fosfāta baterijām.
“Tad, kad atrodi kaut ko tik milzīgu visas Eiropas mērogā, kas ir daudz lielāks nekā citi avoti, tas ir fantastisks atklājums. Mēs ticam, ka fosfors, ko varēsim iegūt, būs svarīgs Rietumiem. Tas ļaus sniegt autonomiju,”
sacīja “Norge Mining” dibinātājs un līdzīpašnieks Mikels Vurmsers.
Tomēr šeit jāatceras par nelielu “darvas karoti medus mucā” – jau vēsturiski fosfora apstrāde ir bijusi saistīta ar lielu oglekļa izmešu apjomu, tādēļ Eiropā pēdējo gadu laikā šis materiāls ir ražots ļoti nelielos apjomos.
“Norge Mining” plāno izveidot jaunu metodi, kā mazināt fosfora apstrādes un ražošanas kaitīgo ietekmi uz apkārtējo vidi.
Turklāt svarīgi piebilst, ka “Norge Mining” atklātajā vietā ir pieejami arī citi ārkārtīgi svarīgi elementi, kā titāns, ko izmanto lidmašīnu būvniecībā, un vanādijs, ko lieto tērauda stiprināšanai.
