Lai piemājas zāliens kaut attāli līdzinātos blīvi zaļajam, mīkstajam “paklājam”, kas ieskauj Bekingemas pili, tam ir nepieciešama regulāra pļaušana. Lai šis darbs sagādātu prieku, neiztikt bez uzticama palīga – zāles pļāvēja. Sadarbībā ar būvniecības nama “Kurši” speciālistiem, skaidrosim, kas jāņem vērā, izvēloties šo aparātu, lai tu nepieļautu muļķīgas kļūdas.
Zāles pļāvējiem ir daudz dažādu parametru: jauda, izmērs, svars, pļaušanas augstums, dizains, vadības funkcijas, manevrētspēja – tā ir tikai neliela daļa no visa, kam jāpievērš uzmanība, izdarot izvēli. Bet vispirms jātiek skaidrībā ar to, kāda veida pļāvējs tev ir nepieciešams.
Svarīgākais, kas jāņem vērā, izvēloties zāles pļāvēju, ir tā plānotais izmantošanas veids.
Lielām platībām un vietām, kur nav iespējas pievienot ierīci elektrības kontaktligzdai, labākā izvēle būs zāles pļāvējs ar benzīna dzinēju.
Benzīna zāles pļāvējs spēj nopļaut ne tikai mauriņu, bet, pateicoties lielākai dzinēja jaudai, tiek galā arī ar biezākiem nezāļu džungļiem. Tomēr, neskatoties uz benzīna pļāvēju augsto veiktspēju un manevrēšanas spējām, jāņem vērā ar vairākas to īpatnības:
Benzīna pļāvēji bieži vien ir aprīkoti ar manuālo starteri, tādēļ jārēķinās, ka to iedarbināšana prasīs zināmu piepūli. Tiesa, ir pieejami arī modeļi ar elektrisko starteri, kas iedarbināmi ar vienu pieskārienu pogai, taču jārēķinās, ka tie būs dārgāki.
Laba alternatīva benzīna pļāvējiem (vadāmības un manevrēšanas vienkāršības ziņā) ir akumulatoru zāles pļāvēji. Ar vienu uzlādi tie darbojas apmēram 30-40 minūtes atkarībā no zāles blīvuma. Tā kā tiem ir izņemams akumulators, pēc vēlēšanās to var nomainīt uz ietilpīgāku, pagarinot darbības laiku līdz teju 2 stundām. Bet jāņem vērā – jo lielāka ir akumulatora ietilpība, jo aparāts ir dārgāks.
Elektriskie zāles pļāvēji ir ekonomiskāki un videi draudzīgāki nekā benzīna zāles pļāvēji, taču ar tiem nesanāks nopļaut lielas platības, tādēļ
elektriskie pļāvēji ir piemēroti piemājas mauriņa un citu nelielu platību pļaušanai.
Klasiskā variantā elektriskie pļāvēji tiek darbināti caur elektrības kabeli. Tie ir daudz klusāki, lētāki, iedarbināmi ar vienu pogas klikšķi un parasti ir iesācējiem "draudzīgāki".
Bet arī elektriskajiem pļāvējiem ir savi trūkumi:
Benzīna pļāvējus var iedalīt divās lielās grupās:
Stumjamie zāles pļāvēji parasti ir vieglāki (sver ne vairāk kā 20 kg), tiem ir mazāka dzinēja jauda un kompaktāki izmēri, tāpēc tie ir piemēroti darbam salīdzinoši nelielās platībās – ap 500-800 kvadrātmetru.
Ar pašgājēju strādāt fiziski ir daudz vieglāk, jo tas pats virzās uz priekšu noteiktā ātrumā. Operators ierīci tikai "stūrē", – kā vadot automašīnu.
Turklāt daži modeļi ļauj apturēt asmeņu darbību, neizslēdzot dzinēju. Šī funkcija ir noderīga, pļaujot nelīdzenas virsmas vai šķērsojot grantētus celiņus
Pašgājēji vienmēr ir masīvāki un arī nedaudz dārgāki, taču ļauj bez lielas piepūles un noguruma nopļaut pat vairākus hektārus lielu platību.
Priekšējo riteņu piedziņa uzlabo ierīces manevrētspēju, tā ir ērtāk pagriežama, taču, tā kā pļāvēja aizmugurē atrodas zāles savācēja grozs, piepildoties palielinās slodze uz ierīces aizmugurējo asi, pasliktinot priekšējo riteņu saķeri ar pļaujamo virsmu.
Aizmugurējo riteņu piedziņa nodrošina zāles pļāvēja caurbraucamību uz nelīdzenas virsmas, taču tas ir grūtāk manevrējams.
Savukārt pilnpiedziņas modeļi nodrošina maksimālu pļāvēja manevrētspēju, ļaujot viegli nopļaut pat slidenas un kalnainas virsmas. Šeit ir vērts piebilst, ka pat jaudīgākie pilnpiedziņas zāles pļāvēji nav paredzēti darbam ļoti nelīdzenās vietās un ļoti garas zāles - tostarp arī krūmu – pļaušanai. Šim uzdevumiem ir paredzēti trimmeri.
Jo jaudīgāks zāles pļāvējs, jo lielāks ir tā pļaušanas platums – sekojoši, darbs tiks paveikts ātrāk. Tā, piemēram, pļāvējam ar 5-8 ZS dzinēja jaudu uz 50 cm platu pļaušanas joslu 100 m2 līdzenas virsmas apstrādei būs nepieciešamas tikai 5-6 minūtes. Savukārt mazāk jaudīgam pļāvējam ar 3-5 ZS dzinēja jaudu un pļaušanas joslas platumu, kas ir tikai nedaudz šaurāka, piemēram, 46 cm plata, 100 m2 platības pļaušanas laiks būs teju divas reizes ilgāks.
Taču šis piemērs nebūt nenozīmē, ka absolūti visās situācijās ir vērts izvēlēties jaudīgāko ierīci ar platāko pļaušanas joslu. Tā, piemēram, mazdārziņā, kur ir daudz dekoratīvu elementu, strādāt ar šādu zāles pļāvēju būs neērti, jo tas nav tik manevrētspējīgs.
Papildus jaudai, kas patiesībā ir galvenais zāles pļāvēja veiktspēju ietekmējošais faktors, ir vērts pievērst uzmanību arī motora klasei, kas iedalās trīs grupās:
Jāņem vērā, ka šie rādītāji ir korekti tikai tād, ja esošais zāliens ir labā stāvoklī un to paredzēts pļaut vismaz 3-4 reizes mēnesī.
Ja zināms, ka pļaušana tiks veikta retāk vai dārzā ir strauji augošas nezāles, tad labāk izvēlēties jaudīgāku agregātu.
Tas jo īpaši attiecas uz pašgājēju modeļiem, kuru dzinējs vienlaikus pilda divas funkcijas.
Zāles pļāvēja korpuss visbiežāk tiek izgatavots no trīs materiāliem:
Plastmasa – viegls materiāls, kas nodrošina zāles pļāvēja mobilitāti, taču ar laiku tā virsma ātri pārklājas ar skrāpējumiem. Ražotāji parasti izmanto triecienizturīgus polimērus, taču neviens no tiem nav sala izturīgs, tāpēc ziemas sezonā zāles pļāvēju ar plastmasas korpusu labāk glabāt siltā vietā. Pļāvēji ar plastmasas korpusu parasti tiek ražoti mājsaimniecībām paredzēto produktu segmentam.
Tērauds – smags un izturīgs materiāls. Tā kā tas ir uzņēmīgs pret koroziju, pļāvēja korpusa virsma tiek cinkota un krāsota. Ja vien aizsargslānis netiek iebuktēts, kas ikdienas lietošanā gadās ļoti reti, tas ir ļoti ilgmūžīgs. Galvenās neērtības, kas saistītas ar šo materiālu, ir salīdzinoši lielais svars – pļāvēju nebūs tik ērti lietot un transportēt no pilsētas uz lauku māju un atpakaļ.
Alumīnijs – parasti tiek izmantots tikai profesionālās klases pļāvēju korpusu izgatavošanai. Tas apvieno plastmasas vieglumu un izturību pret koroziju un tērauda izturību, taču zāles pļāvējs ar alumīnija korpusu maksās vairāk nekā abi iepriekšējie.
Lai izvairītos no zāliena dzeltēšanas un vītuma, ieteicams pļaut ne vairāk kā 1/3 no zāles garuma.
Dažādiem zālāju veidiem ieteicamais pļaušanas augstums ir atšķirīgs, tādēļ lielākā daļa pļāvēju nodrošina iespēju regulēt augstumu. To var izdarīt dažādos veidos:
Ja pļāvēju paredzēts izmantot bieži, labāk izvēlēties ierīci, kas aprīkota ar otro opciju.
Labāk izvēlēties zāles pļāvēju ar salīdzinoši lieliem un platiem riteņiem.
Kādēļ tā? Jo tie spēj labāk pārvarēt nelīdzenas virsmas un nodara mazāku kaitējumu zālienam. Vēlams, lai riteņu montāžai būtu izmantoti gultņi, jo bukses nolietojas daudz ātrāk.
Vienkāršākaja variantā pļāvējs vienkārši izmet nopļauto zāli pa ierīces sāniem vai aizmuguri, taču tas nozīmē, ka pēc pļaušanas nāksies vēl kādu brīdi pastrādāt, lai zāli nogrābtu.
Lai aiztaupītu šo darbu, lielākā daļa zāles pļāvēju ir aprīkoti ar noņemamu zāles savācēju vai arī ir iespēja iegādāties un uzstādīt šo papildaprīkojumu. Šajā gadījumā visa nopļautā zāle paliks grozā un ik pa laikam atliks tikai to iztukšot.
Dažiem modeļiem ir arī mulčēšanas funkcija. Šajā režīmā nopļautā zāle tiek sīki sasmalcināta un izkaisīta zālienā. Tomēr jārēķinās, ka šo funkciju var izmantot tikai īsam zālienam, tādēļ būs nepieciešama regulāra pļaušana.
Raksts tapis sadarbībā ar būvmateriālu veikalu "Kurši".
