Krāpnieki izsūta vēstules Valsts ieņēmumu dienesta vārdā, brīdina SEB

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Krāpnieki izsūta vēstules Valsts ieņēmumu dienesta vārdā, brīdina SEB
Krāpnieki izsūta vēstules Valsts ieņēmumu dienesta vārdā, brīdina SEB Foto: Ekrānuzņēmums

SEB bankas klienti ziņo, ka saņem e-pasta vēstules no it kā Valsts ieņēmumu dienesta ar aicinājumu ielogoties portālā, lai saņemtu nodokļu atmaksu. Lai turpinātu darbu it kā VID portālā, nepieciešami internetbankas piekļuves dati vai maksājumu kartes dati. SEB banka brīdina – nekādā gadījumā nedrīkst ievadīt internetbankas piekļuves datus saitēs, kas saņemtās e-pastā.

“Mūsu klienti arvien biežāk un precīzāk spēj atpazīt gan krāpnieku zvanus, gan e-pastus, gan īsziņas. Liela daļa zina, ka nedrīkst atvērt nezināmas saites, kas atsūtītas e-pastā vai īsziņā. Tāpēc arī šobrīd saņemam informāciju no klientiem, kuri spēja atpazīt viltojumu un nesniedza krāpniekiem savus datus. Tomēr šoreiz lapa, kas atvērās, nospiežot uz saites, ir ļoti ticama un, protams, kad cilvēkiem tiek solīta naudas atmaksa, tas varētu novērst uzmanību no pazīmēm, kas skaidri parāda, ka lapa nav īsta. Piemēram, paskatoties uz lapas adresi, uzreiz var redzēt, ka tā ir viltota. Tāpat jāpievērš uzmanība sūtītāja e-pasta adresei,” skaidro SEB bankas Drošības pārvalde vadītājs Mārcis Pelcis.

Pēc saņemtās informācijas, bankas klienti saņem e-pastā vēstuli no it kā Valsts ieņēmumu dienesta ar informāciju par pozitīvo lēmumu saistībā ar nodokļu atmaksu. Tekstā ir ievietota saite un parole, lai cilvēks varētu pieslēgties VID sistēmai un saņemt nodokļu atmaksu. Pēc paroles ievades atveras VID viltus lapa, kur jāievada personas kods un telefona numurs, bet lapas beigās jāizvēlas atmaksas veids un jāievada maksāšanas līdzekļa dati – internetbankas lietotāja kods, kods no Smart-ID vai kodu kalkulatora, vai arī maksājumu kartes dati.

“Vēlamies pabrīdināt gan mūsu, gan citu banku klientus, nekādā gadījumā neievadīt savus datus saitēs, kas saņemtas īsziņā vai elektroniskajā vēstulē. Un vienmēr kritiski izvērtēt īsziņas, vēstules un zvanus, kur izskan kādi draudi vai tieši pretēji – solījums samaksāt kādu naudas summu,” noslēdz Mārcis Pelcis.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu