Gadiem ilgi Kelvins Lo izdevumam “Forbes” stāstījis, ka viņš ir ļoti veiksmīgs finanšu speciālists, miljardieris, filantrops, kuram mājās ir unikāla šampanieša kolekcija, mājas trīs kontinentos, milzīgs autoparks, pieczvaigžņu viesnīca un vēl daudz kā cita. Skaists stāsts, ja vien tas būtu patiess.
Vairāk nekā divus gadus Kelvins Lo cenšas iekļūt “Forbes” sastādītajā bagātāko cilvēku pasaulē sarakstā. Kopš 2020. gada vismaz septiņi cilvēki vairāk nekā 20 reizes vērsušies pie dažādiem “Forbes” reportieriem, lai stāstītu par saviem sasniegumiem.
To darīja arī Lo, un “Forbes” par viņu vēstījis kā par “pašu noslēpumaināko un nenotveramāko miljardieri-investoru pasaulē” un “pašu neuzkrītošāko miljardieri-filantropu”. Lo arī sūtījis desmitiem dokumentu, kas pierāda viņa reputāciju un bagātības.
“Forbes” redakcijas darbinieki gan ne pārāk nopietni uztvēra vēl viena censoņa pūliņus iekļūt miljardieru sarakstā, jo šādu cilvēku ik gadu netrūkst.
Tomēr Lo pie savas publicitātes ir ticis – viņa viedoklis ir publicēts tādos medijos kā BBC, CNBC, “Daily Express”, “Daily Mirror”, “Financial Times”, “Reuters” un citos, kuros Lo saukts par miljardieri. Turklāt Lo vienmēr bijis viedoklis par visu – sākot no šampanieša nozares, beidzot ar kriptovalūtām.
“Forbes Middle East” tāpat publicēja stāstu, kur viņš saukts par miljardieri, bet vēlāk tā izrādījusies apmaksāta reklāma, kas vēlāk dzēsta. Vēlāk Lo preses pārstāvis vairākkārt uzsvēris, ka Lo ir miljardieris, kurš pat iekarojis vietu “Forbes” miljardieru reitingā.
Realitātē Lo nekad nav bijis šajā sarakstā, jo tas ir paša Lo iedomu auglis.
“Forbes” sazinājās ar vismaz 40 cilvēkiem sešās valstīs un analizēja vairākus simtus dokumentu, lai nošķirtu realitāti no pasakas. Pēc dokumentiem teikts, ka Lo ir vairāku investīciju, apdrošināšanas un finanšu kompāniju vadītājs, īpašnieks, investors un filantrops. Turklāt – viņš pat esot investējis leģendārajā “Formulas-1” komandā “Williams”.
Lielākā daļa šo ziņu, kā izrādās, nav patiesas, jo tās nevar apstiprināt. Citas ziņas ir vienkārši meli.
Visa Lo “miljardiera būšanas epopeja” sākās Sietlā, ASV. Tur amerikāņu biznesmenis Roberts Ērls Lī dibināja kompāniju, kas vēlāk kļuva par “RE Lee International”. Lī sāka darboties apdrošināšanas nozarē 1954. gadā un vēlāk atvēra aģentūras gan ASV, gan Āzijā.
Vienā no šiem posmiem Lī pieņēma darbā kādu sievieti vārdā Redžīna Lī (nav radniecības) – Lo māti, kura kļuva par pirmo “RE Lee International” tirdzniecības pārstāvi Āzijas reģionā. Tieši Redžīna spēlē izšķirošu lomu kompānijas ekspansijā Āzijā, jo, pateicoties viņai, kompānija kļuva par vienu no pirmajām Āzijā, kas sāka pārdot dzīvības apdrošināšanas bagātniekiem Āzijā.
Vienīgais Redžīnas un Frensisa Lo bērns Kelvins piedzima Kanādas pilsētā Vankūverā, taču dzīves pirmos gadus pavadīja Honkongā, bet pēc tam atgriezās Kanādā, kur iestājās Kingstonas Karaliskajā universitātē Ontārio. 1999. gadā atgriezās Honkongā, kur strādāja kopā ar māti, un 2003. gadā kļuva par vienu no svarīgākajiem uzņēmuma menedžeriem. Galu galā viņš kļuva par “RE Lee International” ģenerāldirektoru.
Interesanti, ka Redžīna sponsorēja dēla grezno dzīvesveidu. 2014. gadā, kad Lo šķīrās no sievas Emīlijas, tiesa pievērsa uzmanību tam, ka pāris ilgstoši dzīvojis “pāri saviem līdzekļiem”, un atklājās, ka biznesmenis regulāri saņēmis naudu no mātes.
Tiesas dokumenti liecina, ka Redžīna 2004. gadā dēlam deva 308 tūkstošus dolāru, ko Lo notērēja “Lamborghini” iegādei. Vēlāk, 2005. gadā, Lo no mātes saņēma 1,2 miljonus dolāru, kas tika izmantoti dzīvokļa iegādei Singapūrā. Turklāt māte sponsorējusi pat dēla garderobi. Pēc tiesas aprēķiniem, 2005. gadā Lo paša kapitāls bija ap 3,6 miljoniem dolāru.
Tiesas procesa laikā viņa bijusī sieva (kas gan 2020. gadā mira) apsūdzēja Lo, ka viņš melojis par izglītību, darba pieredzi un pat vecumu. Pasē, ko Lo uzrādīja tiesai, teikts, ka Lo dzimis 1977. gadā, tātad – pašlaik viņam būtu 45 gadi. Nesen viņa preses cilvēki rakstījuši, ka viņš ir gadu vecāks, nekā norādīts tiesas dokumentos. 2013. gadā “Jane Goodall Institute” ziņojumā teikts, ka Lo dzimšanas gads esot 1971.
“Forbes” atklāja arī citas nesakritības. 1999. gadā Lo tik tiešām ir absolvējis Ontārio Karalisko koledžu, taču ne Hārvardas Biznesa skolu, ar kuras absolvēšanu pats Lo tik ļoti lepojas.
Hārvardā paziņots, ka datubāzēs nav neviena ieraksta par to, ka tāds Kelvins Lo būtu studējis šajā iestādē. Arī viņa bijusī sieva un bijušais darbinieks tiesai apstiprināja, ka Hārvardas diploms ir viltojums.
Februārī Lo izdevumam “Forbes” stāstīja par savu pieredzi darbā “Sun Life Financial” Bostonā un “JPMorgan” Ņujorkā. “JPMorgan” apstiprināja – Lo tik tiešām ir neilgu laiku strādājis bankas investīciju nodaļā no 2001. līdz 2002. gadam, taču apdrošināšanas kompānija “Sun Life” neko nav dzirdējusi par Lo darbu šajā kompānijā.
2015. gadā Roberts Lī nomira, un Redžīna no viņa mantiniekiem nopirka to apdrošināšanas biznesa daļu, kas viņai vēl nepiederēja. Viņa pārcēla “RE Lee International” galveno mītni no Sietlas uz Honkongu un savu biznesu nodeva Lo rokās.
Ja runā par ienākumiem, ko Lo “pieraksta” šai kompānijai, pērn tā nopelnījusi pat 800 miljonus dolāru. “Forbes” šīs kompānijas vērtību lēš tikai ap 60 miljoniem. “RE Lee Capital” menedžeri apstiprinājuši, ka viņu rīcībā ir līdzekļi, kas nepārsniedz 10 miljonus, lai gan Lo pārstāvji uzskata citādāk.
Lo ļoti lepojas, ka viņam piederot piecu zvaigžņu viesnīca Taivānā. Taču – šīs ziņas nav apstiprinātas. Kompānijas “Kai Tai Fung International”, kam pieder viesnīca “Mandarin Oriental”, pārstāvji apstiprina, ka 2019. gadā ir bijusi runa par viesnīcas pārdošanu Lo, taču darījums nav noticis.
Februārī Lo stāstīja, ka daļēji ir F-1 komandas “Williams” īpašnieks, jo viņš ieguldījis komandas māteskompānijā “Dorilton Capital” vairāk nekā 100 miljonus dolāru. Lo “atzina”, ka nevarot daudz runāt par šo darījumu, jo to liedz konfidencialitātes noteikumi.
“Williams” pārstāvji saka, ka neko nezina par Lo, un arī “Dorilton” apstiprinājuši, ka Lo nekad nav bijis kompānijas vai komandas investors.
Sākotnēji Lo paziņoja, ka viņam pieder mājas sešās pilsētās – Honkongā, Singapūrā, Tokijā, Londonā, Vankūverā un Losandželosā. Vēlāk gan viņš “samazinājis” savu īpašumu skaitu līdz pieciem.
Lo spējis uzrādīt četru īpašumu adreses Honkongā un vienu – Singapūrā. Nekustamo īpašumu reģistri liecina, ka divi īpašumi pieder Lo vecākiem, bet pārējie – ar Lo nesaistītiem svešiniekiem.
Lo ģimene noteikti ir turīga – mātei un tēvam pieder divi dzīvokļi prestižā Honkongas rajonā, kā arī birojs pilsētas centrā. Tāpat – arī īpašums Vankūverā.
Kopumā Lo un viņa vecāku bagātību apjoms ir ap 200 miljoniem dolāru. Visiem kopā.
Diezgan dīvaini šķiet tas, ka Honkongā dzīvojošais Kanādas pilsonis savu bagātību apstiprināšanai noalgojis četras Taivānas juridiskās kompānijas, jo “to juristiem esot pilna piekļuve Lo finanšu datiem”.
Divas no šīm kompānijām 2020. un 2021. gadā sūtīja “Forbes” vairākas vēstules, kurās teikts, ka “Lo īpašumā ir vismaz miljards dolāru un patiesais bagātību apjoms esot vēl lielāks”.
Lai pārliecinātos par kompāniju teikto, “Forbes” žurnālisti apmeklēja šīs juridiskās kompānijas, un redzētais pārsteidza – šo kompāniju biroji nekādi neradīja iespaidu, ka tās strādātu ar klientiem – miljardieriem. Viens birojs atrodas daudzdzīvokļu mājā, visai tālu no galvaspilsētas Bangkokas. Kompānijas izkārtnē solīta palīdzība ar vīzām, darba atļaujām un solīti notāra pakalpojumi. Tikmēr sastaptais jurists, kurš pats sūtījis “Forbes” vēstuli par Lo bagātībām, nespēja atcerēties, par kuru klientu tieši ir runa.
Visas četras kompānijas gan apstiprinājušas, ka tām ir bijusi piekļuve Lo finanšu dokumentiem. Neviena kompānija nav vērsusies pie auditoriem, kā arī neviens nav pārliecinājies par Lo iesniegto dokumentu patiesumu.
Vēlāk atklājās citas dīvainības – Lo sadarbības partneri paziņoja, ka nekad neko nav dzirdējuši par Lo labdarības fondiem.
Vēl jo interesantāk – Lo dokumentos norādītais “CFL Initative” fonda ģenerālmenedžeris paziņoja, ka neko nezina par šāda fonda eksistenci.
Pētot dziļāk, Lo juristu sūtītajos dokumentos norādītajos reģistrācijas numuros arī juceklis. Pārbaudot labdarības organizācijas numuru, izdevās atrast reliģisku organizāciju, kas nav saistīta ar Lo. “PwC Hong Kong”, kas norādīta kā galvenais Lo auditors, uzsvēra, ka Lo nekad nav bijis šī uzņēmuma klients.
Lo un viņa juristi vairākkārt uzsvēruši, ka uzņēmējam piederot privātā investīciju kompānija “RE Lee Octagon”, kam pieder dārgi aktīvi.
Realitātē šādas kompānijas nemaz nav. Tā nav reģistrēta ne Britu Virdžīnu salās, ne Kaimanu salās, ne Honkongā, ne Singapūrā. Vienīgais, ko izdevās atrast, – kompānijas mājaslapu, kurā norādīta viena elektroniskā pasta adrese. Bet – arī šī lapa nu ir dzēsta.
Viens no Lo pārstāvjiem uzsver, ka miljardierim esot liela kolekcija ar šampanieti vairāk nekā 250 miljonu dolāru vērtībā. Taču arī šī informācija ir apšaubāma.
“Viss, kas ir vairāk nekā 100 miljonus vērts, diez vai ir reāls. 18 gadu laikā, kopš strādāju [izsoļu namā] “Christie’s”, ne reizi neesmu saskāries ar tik vērtīgu dzērienu kolekciju,” norāda “Christie’s” starptautisko vīna un alkohola izsoļu nodaļas direktors Tims Triptrijs.
Lo lepojies, ka viņa īpašumā esot 2,4 miljonu dolāru vērts superauto “Pagani Huayra BC”, uzrādot fotogrāfiju, kurā redzams viņš un automašīna. “Forbes” izdevies atklāt, ka šī fotogrāfija ir “fotošops” - 2017. gadā uzņemtais fotogrāfijas oriģināls ir bez “miljardiera”.
Pēc tam, kad “Forbes” paziņoja Lo, ka viņš neiekļūs miljardieru sarakstā, Lo atbildēja, ka ““Forbes” virspusējie jautājumi met šaubas uz miljardieru reitinga un izdevuma īstumu”. Turklāt Lo pārstāvji draudēja pat vērsties pie “Forbes” īpašnieka – fonda “Integrated Whale”. Lo tikās ar fonda pārstāvjiem, bet bez rezultātiem.
Jau trīs nedēļas vēlāk, šķiet, Lo aizmirsa savu aizvainojumu pret “Forbes”, un viņa preses pārstāve piedāvāja izdevumam interviju ar Lo par viņa “ambīcijām “Formulas-1” jomā, kā arī par apdrošināšanas biznesa paplašināšanu Eiropā”.
Pēc tam, kad Lo un viņa preses komandai tika nosūtīti pētījuma rezultāti par Lo aktīviem un meliem, viņa pārstāvji uzsvēra, ka “Lo nevēlas tikt iekļauts “Forbes” miljardieru sarakstā. Lo arī nevēloties, lai “Forbes” vispār kaut ko rakstītu par viņu”.
Tomēr “Forbes” nolēma uzrakstīt par Lo vēl vienu reizi. Tiesa gan, ne to stāstu, ko Lo vēlējās parādīt pasaulei.
Lo nav pirmais, kurš ar viltu un mānīšanos cenšas palielināt savu bagātību apjomu, lai iekļūtu šajā reitingā.
Ļoti izdevušies pasaku stāstnieki par savām bagātībām ir ASV eksprezidents Donalds Tramps, bijušais ASV tirdzniecības ministrs Vilburs Ross un realitātes šovu zvaigzne Kailija Dženere.
Ir bagātnieki, kuri gatavi vai no ādas izlīst, lai tikai atstātu par sevi labu iespaidu. Pirms desmit gadiem Saūda Arābijas princis Al-Valids Talals atsūtīja uz “Forbes” redakciju piecus kilogramus smagu koferi, kurā bija viltoti žurnāli ar viņa attēlu uz vāka, piemēram, “Vanity Fair” un “Time 100”. Bija pat “Forbes” numurs, kur princis pozējis gluži kā Stīvs Džobs. Šo vāku rotāja virsraksts “Gudrākais biznesmenis pasaulē”.
Starp šiem stāstniekiem Lo atšķiras ar to, ka viņš pauž ļoti drosmīgus paziņojumus un neslēpj, cik tālu gatavs iet. Viņš pat algo sabiedrisko attiecību kompānijas un juristus, kuri ne tikai izplata un attaisno melus, bet arī vilto finanšu dokumentus un fotogrāfijas.
Interesanti, ka ir virkne tādu cilvēku, kuri atzīst, ka viņi ir “palielinājuši” savus aktīvus, taču – viņi neatļaujas pierakstīt sev tiesības uz svešu īpašumu.
Nedaudz Lo iemeslus šādi rīkoties var saprast, jo viņš ne reizi vien ir teicis: “Ja es meklētu kādu, kurš man sniegs šos [finanšu] pakalpojumus, tad es gribētu, lai šis cilvēks būtu ļoti veiksmīgs.”
Calvin Lo pitched himself as a globetrotting billionaire-financier-cum-philanthropist with a fleet of exotic supercars and investments in a five-star hotel and an F1 team. Great story—too bad it’s (mostly) fiction. https://t.co/R8iT7REBf1 pic.twitter.com/nsunGfy0H9
— Forbes Asia (@ForbesAsia) August 1, 2023
