Reaģējot uz aizvien pieaugošo bērnu un jauniešu skaitu, kas guvuši smagas traumas, pārvietojoties ar velosipēdu vai elektrisko skrejriteni, Rīgā un Pierīgā paredzēti vērienīgi veloinfrastruktūras uzlabojumi un izmaiņas, lai drošību uz ceļiem galvaspilsētā uzlabotu.
Konteksts:
2023. gada sākumā Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS) vērsās pie Satiksmes ministrijas ar satraucošu vēstuli, kurā norādīja, ka krasi ir palielinājies bērnu un jauniešu skaits, kuri, pārvietojoties ar velosipēdu vai elektrisko skrejriteni, nodarījuši smagas un nereti neatgriezeniskas sekas savai fiziskajai veselībai.
Arī Ceļu satiksmes direkcijas dati liecina par satraucošām tendencēm ceļu satiksmes drošības jautājumā. Šī gada pirmajos piecos mēnešos deviņas reizes palielinājies negadījumos cietušo elektroskrejriteņu vadītāju skaits. Tāpat valstī palielinās letālu gadījumu skaits - aizvadītajā gadā bojā gājuši 20 velobraucēji un 1 elektroskrejriteņa vadītājs, bet smagi ievainoti 55 velobraucēji un 28 skrejriteņu vadītāji.
Reaģējot uz CSDD statistiku, vairāku Eiropas valstu labo piemēru un BKUS mediķu satraukumu par pieaugošo bērnu un jauniešu traumu skaitu valstī, Satiksmes ministrija virza apstiprināšanai Ministru kabinetā prasību ieviest obligātu ķiveru lietošanu velosipēdu un skrejriteņu vadītājiem līdz 18 gadu vecumam.
Kā norāda Satiksmes ministrijā, infrastruktūras pielāgošana velobraucējiem visā Latvijas teritorijā ar katru gadu pieaug. No Atveseļošanas fonda paredzēts 34,5 miljonus eiro piešķirt Rīgas un Pierīgas veloceļu infrastruktūras attīstībai, kas paredz līdz 2026. gada 31. maijam veloceļu maršrutus izveidot šādos prioritārajos koridoros: Rīga – Carnikava, Rīga – Ulbroka, Rīga – Ķekava, Rīga – Babīte – Piņķi, Rīga – Mārupe.
Rīgas domes Satiksmes departaments (RDSD) pērn pērn izbūvēja veloceļu "Centrs - Ziepniekkalns", bet 2023. gadā turpinās veloceļa “Imanta – Daugavgrīva” būvniecību. RDSD uzsācis arī projektēšanas darbus vairākiem tiltiem Rīgā, kur tiks iekļauta vai uzlabota veloinfrastruktūra, kuru tajā skaitā varēs lietot mikromobilitātes rīku lietotāji.
Izmaiņas gaidāmas arī elektroskejriteņu un koplietošanas elektroskrejriteņu darbībā Rīgas ielās. Pakāpeniski Rīgā tiks ieviestas aizvien vairāk maksimālā ātruma 30 km/h zonas, kas palīdzēs "mierināt satiksmi".
Maksimālā ātruma ierobežojumi gan neattieksies uz nomas skrejritenu "Bolt" darbību, jo tiem jau šobrīd maksimālais braukšanas ātrums ir 25 km/h.
Tāpat RDSD pašlaik izstrādā saistošos noteikumus, lai konkrētu zonu ietvaros ieviestu koplietošanas elektroskrejriteņiem stāvēšanas ierobežojumus.
Parakstu vākšana par speciālām nomas skrejriteņu novietošanas zonām sākta arī sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv". Iniciatīvas autors Ints Burkēvis norāda, ka elektriskie nomas skrejriteņi bieži tiek novietoti tā, ka tiek apgrūtināta gājēju un citu satiksmes dalībnieku pārvietošanās. Viņa ieskatā ierobežojumu ieviešana uzlabos pilsētvidi kopumā.
"Bolt" skrejriteņu operāciju speciālists Latvijā Valts Marga vēsta, ka drošība uz ceļiem ir viena no uzņēmuma prioritātēm, tādēļ jūlija sākumā uzņēmums ieviesa pārgalvīgas braukšanas rādītāju, kas vērtē skrejriteņa vadītāja braukšanas paradumus un, atkārtotu pārkāpumu gadījumā, tiks samazināts "Bolt" lietotāja maksimālais skrejriteņa braukšanas ātrums līdz 15 km/h.
SM norāda, ka velosipēdisti brauc ne tikai par veloceliņiem, bet arī pa vietējas nozīmes, reģionālajiem un valsts nozīmes veloceļiem, tāpēc līdztekus infrastruktūras uzlabošanai tiek plānota arī drošības normu ietveršanas normatīvajā regulējumā, piemēram, aizsargķiveru lietošana.
