Laikā, kad Krievijas oficiālā statistika vēsta, ka Krievijas iedzīvotāju algas strauji pieaug un sasniegušas vidēji 80 000 rubļu (770 eiro) mēnesī, nospiedošs vairākums Krievijas pilsoņu šādu naudu savās kabatās nav redzējuši, vēsta “The Moscow Times”.
Divas trešdaļas krievu (64,4%) dzīvo ar ienākumiem, kas zemāki par 45 tūkstošiem rubļu (430 eiro) mēnesī, liecina “Rosstat” dati par sociāli ekonomisko situāciju iedzīvotāju vidū.
Vairāk nekā trešdaļai Krievijas iedzīvotāju ienākumi nepārsniedz 27 000 rubļu (260 eiro mēnesī). Tādējādi, pēc esošā kursa, šiem cilvēkiem jāiztiek ar 8,5 eiro dienā.
Katram piektajam Krievijas iedzīvotājam (21,7%) ienākumi ir zemāki par 19 tūkstošiem rubļu mēnesī (180 eiro), kas ir 5,8 eiro dienā, bet 11,7% iedzīvotāju ienākumi ir zemāki par 14 tūkstošiem rubļu (134 eiro) mēnesī jeb 4,3 eiro dienā.
Ienākumi no 75 tūkstošiem rubļu (720 eiro) mēnesī, kas ir nabadzīgāko Eiropas valstu līmenī, kā, piemēram, Ziemeļmaķedonijā, ir tikai 14,7% Krievijas iedzīvotāju rīcībā. Vairāk nekā 100 000 rubļu (960 eiro) mēnesī saņem tikai 7,6% cilvēku.
Pēc “Rosstat” datiem, reālie pieejamie Krievijas iedzīvotāju ienākumi pieauguši – par 4,4% pirmajā ceturksnī un par 5,3% otrajā. Tiek norādīts, ka otrajā ceturksnī pieredzēts straujākais algu kāpums kopš 2000. gadu vidus – par vidēji 14,4%,
Neraugoties uz šiem datiem, iedzīvotāji masveidā sūdzas par naudas trūkumu un sāk ekonomēt uz pirmās nepieciešamības precēm. Jūlijā piektdaļa iedzīvotāju samazināja izdevumus uz pārtikas produktu rēķina, 22% sāka ekonomēt uz medicīniskajiem izdevumiem, 37% atteicās no atpūtas un izpriecām, 41% no ilgtermiņa pirkumiem un ilgstošas lietošanas precēm.
Vairāk nekā trešdaļa patērētāju – 38% paziņojuši, ka pārdalīs savu budžetu par labu pašam nepieciešamākajam, bet 15% labumu gūst no pašu dārzā audzētajiem augļiem un dārzeņiem, kā arī aktīvi lasa sēnes un ogas.
Krievijas patērētāju pārliecība krītas, ņemot vērā rubļa kursa kritumu pret dolāru un eiro. Iedzīvotāji pauž bažas par savu finanšu stāvokli, kā arī uztraucas, vai spēs atļauties laist bērnus skolā.
