Runājot par to, kā nonākšana opozīcijā ietekmēs NA un AS, politologs skaidroja, ka abi politiskie spēki tomēr ir jāvērtē atšķirīgi. Viņš norādīja, ka NA ir savs kodolelektorāts, kas nobalsos par NA gandrīz jebkurā situācijā, jo šim elektorātam nav citu alternatīvu. NA vēlēšanās vienmēr tiks pie aptuveni 8% balsu. Rozenvalda ieskatā, nonākšana opozīcijā partijai neko traģisku nenozīmē, tāpēc arī NA samērā mierīgi pret to izturas.
"Nonākšana opozīcijā būtu veselīga ne tikai partijai, bet arī Latvijas politikai, jo pēdējā laikā NA, acīmredzami, parādās, kā bremzējošs faktors. Savukārt pavisam cita situācija ir AS. Tas, pirmkārt, ir saistīts ar to, ka politiskais spēks nav viendabīgs. AS ir sastiķēts kopā no ļoti atšķirīgiem veidojumiem. Otrkārt, viņiem faktiski ir tāds pats elektorāts, kāds ir ZZS," sacīja politologs.
Rozenvalda ieskatā, tas viss varētu radīt iekšējas pretrunas AS, it īpaši tāpēc, ka politiskajam spējam trūkst līdera, jo AS dibinātājs Uldis Pīlēns nav manāms. Savukārt, ja runā par AS politiķi Edvardu Smiltēnu (AS), iepriekšējos sasaukumos Saeimas priekšsēdētājs nav bijis tik aktīvs koalīcijas veidošanā. Saeimas priekšsēdētāja uzdevums ir runāt Saeimas vārdā, nevis viena politiskā spēka vārdā.
"Tā, protams, ir AS izvēle, bet, manuprāt, tas norāda uz to, ka izteikta līdera, aiz kura iet, AS trūkst. Tā izgaismojas arī kā politiskā spēka problēma, kas, iespējams, varētu izpausties nesaskaņās. Jāatzīst, ka arī tie ir tikai pieņēmumi," teica politologs.