Eiropas Savienības pārstāvji šonedēļ sāks vairāku tikšanos sēriju, kurā tiks apspriesta iespējamība noteikt peļņas nodokli Krievijas Bankas iesaldētajiem aktīviem. Iegūtos līdzekļus no šī nodokļa varētu novirzīt Ukrainas atjaunošanai, vēsta “Deutsche Welle”, atsaucoties uz aģentūru “Bloomberg”.
Pēc aģentūras rīcībā esošās informācijas, Eiropas Komisija kā Eiropas Savienības galvenā institūcija vēlas piedāvāt plānu no trim soļiem, kas ļaus likumīgi novirzīt vairāk nekā vairākus miljardus eiro Eiropas Savienības budžetā. Vispirms plānots noteikt konkrētas finansiālās saistības un to apjomu, otrkārt, formulēt prasības finanšu institūcijām, kurās ir iesaldēti Krievijas Bankas aktīvi, un treškārt – noteikt nodokli Krievijas Bankas aktīvu peļņai un novirzīt šos līdzekļus Eiropas Savienības budžetā.
Par šādu plānu vēsta žurnāls “Politico”, norādot, ka šāda pieeja dos Eiropas Komisijai pietiekami daudz laika, lai veiktu pārrunas ar visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Paredzams, ka šī plāna apspriešana sāksies jau 7. septembrī.
“Bloomberg” ziņo, ka jau 7. septembrī Eiropas Komisijas pārstāvji tiksies ar ierēdņiem no Beļģijas, Vācijas, Spānijas, Itālijas un Francijas, lai apspriestu šo plānu. Nākamnedēļ plānotas tikšanās ar visu Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvjiem. Lai šis plāns tiktu pieņemts, tas jāpieņem vienbalsīgi, jo tas skar visas Eiropas kopīgo ārpolitiku un drošību.
Tiek norādīts, ka iespējamā aplikšana ar nodokli un virspeļņas konfiskācija rada Eiropas Savienības valstīm kā juridiskus, tā finansiālus jautājumus. Dažas valstis paudušas bažas, ka Krievijas aktīvu konfiscēšana samazinās eirozonas pievilcību investīcijām, bet Polija un Baltijas valstis uzstāj uz pilnīgu iesaldēto līdzekļu konfiskāciju.
Kopumā šis plāns varētu ļaut Eiropas Savienības budžetu papildināt par trim miljardiem eiro.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Ursula fon der Leiena jūnija vidū solīja līdz vasaras pārtraukumam nākt klajā ar plānu, kā izmantot Krievijas aktīvus, tomēr tas netika izdarīts.
