Valdība apstiprina Zāļu valsts aģentūras budžetu un grozījumus Pacientu tiesību likumā

Veselības ministrijas izstrādātais rīkojuma projekts paredz, ka saskaņā ar likumu par budžetu un finanšu vadību jāapstiprina ZVA 2024.gada budžeta ieņēmumus 6 648 088 eiro apmērā un izdevumus 7 687 299 eiro apmērā, tai skaitā izdevumu finansēšanai novirzot maksas pakalpojumu naudas līdzekļu atlikumu uz 2024.gada 1.janvāri 1 039 211 eiro apmērā.

2024.gadā līdzekļi 1 039 211 eiro apmērā novirzāmi ZVA izdevumu finansēšanai šādu pasākumu nodrošināšanai. No tiem 421 892 eiro paredzēti norēķiniem par iepriekšējā pārskata perioda izdevumiem, 417 550 eiro - kompensācijas prasījumu par vakcīnas pret Covid-19 infekciju apstiprināto blakusparādību dēļ pacienta veselībai vai dzīvībai radītā smaga vai vidēji smaga kaitējuma izvērtēšanai, kompensācijas apmēra noteikšanai, piešķiršanai un izmaksāšanai.

Savukārt līdzekļi 128 417 eiro apmērā paredzēti Latvijā ražotu medicīnisko ierīču reģistrēšanai, atļauju speciāli piegādāto medicīnisko ierīču laišanai apgrozībā izsniegšanai, kā arī medicīnisko ierīču vigilances veikšanai un atļauju izsniegšanai medicīnisko ierīču klīniskās izpētes veikšanai, bet 71 352 eiro - audu, šūnu un orgānu ieguves un izmantošanas vietu, asins kabinetu, asins sagatavošanas nodaļu un Valsts asinsdonoru centra atbilstības novērtēšanai un uzraudzībai.

Vienlaikus VM vērš uzmanību, ka ZVA atlikums uz 2023.gada 1.janvāri ir 1 631 932 eiro apmērā, no kuriem līdzekļus 1 259 789 eiro apmērā paredzēts novirzīt ZVA svarīgāko pasākumu apmaksai. Vēl 157 539 eiro paredzēts novirzīt Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centram (VTMEC) neatliekamu pamatfunkciju pasākumu uzturēšanai, 154 604 eiro - VM, lai nodrošinātu Finanšu un saimniecisko resursu vadības sistēmas "Horizon" uzturēšanu, vienotās MicroStrategy sistēmas un BI risinājuma gada uzturēšanu un vienotās dokumentu vadības sistēmas "Namejs" uzturēšanu, bet 60 000 eiro plānots novirzīt Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejam vienreizēju pasākumu izstāžu darbības nodrošināšanai. 

Atbalsta ieceri stiprināt pacientu tiesību aizsardzību

Valdība otrdien atbalstīja Veselības ministrijas (VM) izstrādātos grozījumus Pacientu tiesību likumā, kas paredz stiprināt pacientu tiesību aizsardzību.

Lai uzlabotu pacientu, tai skaitā nepilngadīgo pacientu, tiesību ievērošanu un uzraudzību, tie paredz noteikt jaunus pienākumus gan ārstniecības iestāžu vadītājiem, gan ārstniecības personām, precizēt pacienta likumisko vai pilnvaroto pārstāvju tiesības, paredzēt iespēju pacienta izvēlētās atbalsta personas līdzdarbību pacienta ārstniecībā un citas nianses.

Paredzēts, ka, lai uzlabotu pacientu tiesību ievērošanu un veiktu uzraudzību pār to ievērošanu, ārstniecības iestādes vadītājs izstrādās un nodrošinās pacientu tiesību īstenošanas plāna īstenošanu. Tādējādi tas sniegs iespēju nodrošināt ārstniecības iestādēs sistēmisku darba uzdevumu kopumu, tādējādi padziļinot izpratni par pacientu tiesībām. Lai atvieglotu ārstniecības iestādēm pacientu tiesību īstenošanas plāna sagatavošanu, plānots izstrādāt vadlīnijas, kurā tiks noteikti plāna satura elementi, kas būtu obligāti jāiekļauj pacientu tiesību īstenošanas plānā.

Likumprojektā ir paredzēts, ka pirms plānotu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam ir pienākums informēt pacientu par pakalpojumu izmaksām un apmaksas kārtību. Tāpat tiek noteikts, ka ārstniecības iestādes vadītājs ir atbildīgs par informācijas par veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējām un veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas kārtību publiskošanu ārstniecības iestādē.

Likumprojekts paredz arī noteikt, ka pacientam ir tiesības saņemt no ārstējošā ārsta vai citas ārstniecībā iesaistītās ārstniecības personas atbilstoši tās kompetencei informāciju un uzdot jautājumus par savu veselības stāvokli, tajā skaitā par slimības diagnozi, ārstēšanas, izmeklēšanas un rehabilitācijas plānu, prognozi un sekām, arī slimības radītajiem funkcionēšanas ierobežojumiem, profilakses iespējām. Tāpat pacientam ir tiesības pēc ārstniecības ietvaros veiktas izmeklēšanas un ķirurģiskās vai cita veida invazīvās iejaukšanās saņemt informāciju par ārstniecības rezultātiem, par iepriekš neparedzētu ārstniecības iznākumu, tā iemesliem un pieejamiem pacientu tiesību aizsardzības līdzekļiem, tostarp par vēršanos pie pacientu tiesību aizsardzības speciālista vai Veselības inspekcijā.

VM norāda, ka nebūtu pieļaujams, ka pacientam informāciju var nesniegt vispār un ir jābūt iespējai atlikt informācijas sniegšanu pacientam. Šis ārstniecības personas lēmums ir norādāms pacienta medicīniskajā dokumentācijā. Informācijas nesniegšana vispār, neparedzot apstākļu maiņu, nebūtu pieļaujama, izņemot, ja tā ir paša pacienta izvēle. Tāpat būtu jābūt iespējai ierobežot pacienta tiesības izvēlēties nezināt, ja tas skar citas personas dzīvību, uzsver ministrija.

Savukārt ārstniecības personai ir noteikts pienākums ņemt vērā pacienta pausto gribu attiecībā uz ārstniecībā sasniedzamo rezultātu, tādējādi tiks nodrošināta pacienta autonomija attiecībā uz lēmuma pieņemšanu par savu veselību, slimības gaitu un ar ārstniecību sasniedzamo rezultātu.

Grozījumi arī paredz, ka pacientam ir tiesības uz atbalsta personas līdzdalību un klātbūtni ārstniecībā, ar nosacījumu, ka atbalsta personas līdzdalība netraucē ārstniecībai un pastāv apstākļi ārstniecības laikā, kad atbalsta personas klātbūtne ir pieļaujama. Piemēram, atbalsta personas klātbūtne nav pieļaujama ķirurģiskas operācijas laikā un citos apstākļos.

VM arī vēlas nodrošināt iespēju pacientam saņemt savlaicīgu veselības aprūpi apstākļos, kad viņa tuvinieki vai persona, kas pārstāv pacientu, nevar pieņemt lēmumu par pacienta ārstniecību, kā arī nav iespējams sasaukt ārstu konsiliju, tādēļ lēmumu par pacienta ārstniecību pieņem ārstējošais ārsts.

Likumprojekts nosaka, ka ārstniecība ir pieļaujama, ja tā ir bērna labākajās interesēs un likumiskais pārstāvis ir devis savu piekrišanu, tādējādi stiprinot bērna labāko interešu principa ievērošanu. Tāpat ir noteiktas nepilngadīga pacienta ir tiesības tikt uzklausītam un atbilstoši savam vecumam un briedumam piedalīties ar ārstniecību saistītā lēmuma pieņemšanā. Vienlaikus tiek noteikts, ka nepilngadīga pacienta no 14 gadu vecuma ārstniecība ir pieļaujama, ja saņemta viņa piekrišana. Tas neattiecas uz gadījumiem, kad ķirurģiskās vai cita veida invazīvās iejaukšanās laikā ārstējošajam ārstam bez pacienta informētās piekrišanas ir tiesības veikt iepriekš neplānotu ārstēšanu, ja pacienta veselībai vai dzīvībai ir būtisks kaitējums vai tā risks, vai, ja neveiktās ārstēšanas dēļ, radīsies nesalīdzināmi lielāks kaitējums viņa veselībai.

Tiek noteikts, ka ārstniecības personas atbilstoši savai kompetencei sniedz nepilngadīgajam pacientam informāciju pacientam saprotamā formā, izskaidrojot medicīniskos terminus un pielāgojot to pacienta individuālajai situācijai, jo īpaši ņemot vērā pacienta veselības stāvokli, vecumu, briedumu un pieredzi. Nepilngadīgam pacientam ir tiesības atteikties no šādas informācijas saņemšanas un šo atteikumu ārstniecības persona norāda pacienta medicīniskajā dokumentācijā, skaidro VM.

Likumprojekts paredz, ka ārstniecības iestādei ir pienākums nodrošināt iespēju nepilngadīgā pacienta likumiskā pārstāvja pastāvīgai klātbūtnei vai atbalstam ārstniecības laikā. Šis pienākums attiektos uz apstākļu nodrošināšanu, lai abi likumiskie pārstāvji varētu būt līdzās savam bērnam dienas laikā, savukārt nakts laikā būtu pieļaujama viena likumiskā pārstāvja klātbūtne.

Tāpat tiek paredzēts, ka nepilngadīgais pacients no 14 gadiem var lemt, kuras personas ir tiesīgas līdzdarboties viņa veselības aprūpē. VM norāda, ka šīs personas nav viņa likumiskie pārstāvji, bet var būt citi ģimenes locekļi un citas personas.

Vienlaikus likumprojekts paredz, ka ārstniecības iestāde nepilngadīgā pacienta ārstniecības laikā nodrošina tiesības uz izglītību, jaunradi un brīvā laika aktivitātēm atbilstoši vecumam tiktāl, ciktāl tas ir iespējams. Ārstniecības iestāde nodrošina atbilstošu vidi un veic nepieciešamos pasākumus šo tiesību īstenošanai, tādējādi nodrošinot nepilngadīgā pacienta fizisko un mentālo labklājību. 

Apstiprina 41,3 miljonu eiro papildu finansējuma sadalījumu veselības nozarei

Lai novērstu ārkārtas situāciju veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībā un līdz gada beigām nodrošinātu pacientiem valsts apmaksātas ārstniecības nepārtrauktību gan ambulatori, gan stacionāros, Ministru kabinets šodien, 12.septembrī, apstiprināja 41,3 miljonu eiro papildu finansējuma sadalījumu.

Saskaņā ar lemto, finanšu līdzekļi tiks izlietoti: kompensējamo medikamentu apmaksai, ārstu nozīmēto laboratorisko izmeklējumu apmaksai, ārstēšanas nodrošināšanai slimnīcās, tajā skaitā intensīvajā terapijā, ēdināšanas izmaksu segšanai pacientiem slimnīcās, kā arī ultrasonogrāfijas izmeklējumiem bērniem Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS). Kopumā šis piešķīrums pozitīvi ietekmēs vairāk nekā 320 000 pacientu ārstēšanu, aģentūrai LETA pavēstīja Veselības ministrijā (VM).

Par papildu piešķirtajiem finanšu līdzekļiem 227 815 pacientiem būs iespēja veikt dažādus laboratoriskos izmeklējumus, 71 406 pacientiem tiks nodrošināta valsts apmaksāta stacionārā veselības aprūpe, savukārt ap 11 300 pacientiem ārstēšanu intensīvās terapijas nodaļās.

Vēl 170 545 pacienti varēs saņemt valsts kompensējamās zāles, 5 371 bērns BKUS varēs saņemt valsts apmaksātu ultrasonogrāfijas izmeklējumu.

Laboratoriskajiem izmeklējumiem kopumā papildu tiks atvēlēti 11,2 miljoni eiro. Savlaicīgi laboratoriskie izmeklējumi ir būtiski ārstniecības procesa nepārtrauktības nodrošināšanai, lai pacients saņemtu atbilstošu ārstēšanu. Nacionālais veselības dienests turpmāk pastiprināti uzraudzīs korelāciju starp nosūtījumu kvotām un ar tiem saistīto izmeklējumu kvotām.

2024.gadā ir plānots ieviest Digitālās veselības Laboratorisko izmeklējumu pārvaldības moduli, kas ļaus analizēt pakalpojumu plūsmu un pieņemt datos balstītus lēmumus, kā arī VM ar laboratorijām ir uzsākusi darbu arī pie apmaksas nosacījumu pārskatīšanas. Lai ilgtermiņā izvairītos no pašreizējās situācijas, kā viens no risinājumiem tiek izskatīta vienota valsts apmaksāto laboratorisko pakalpojumu izsole.

Lai nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktību slimnīcās, oktobrim, novembrim un decembrim stacionāriem papildus tiks piešķirti kopumā 9,6 miljoni eiro. Slimnīcas varēs turpināt nodrošināt 71 400 pacientu gan neatliekamo palīdzību, gan plānveida ārstniecību, tādējādi novēršot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu.

Slimnīcu intensīvās terapijas gultasdienu tarifa palielināšanai oktobrī, novembrī un decembrī papildus tiks novirzīti 4,5 miljoni eiro, lai apmaksātu 40 713 intensīvās terapijas gultasdienas jeb ārstēšanu intensīvajā terapijā tādējādi varēs saņemt 11 300 pacientu. Savukārt ēdināšanas nodrošināšanai slimnīcās tiks palielināts finansējums no 5 eiro uz 7 eiro dienā, kam līdz gada beigām papildus rasti 1,14 miljoni eiro.

Kompensējamām zālēm un medicīnas ierīcēm papildus tiks novirzīti 14,76 miljoni eiro, kas nodrošinās medikamentu pieejamību 170 545 pacientiem.

Jau ziņots, ka veselības nozare saskaras gan ar finanšu nepietiekamību, kad pacientu reālās vajadzības ir lielāks nekā tam atvēlētais valsts finansējums, gan ar būtisku izmaksu pieaugumu, kad valsts noteiktie tarifi par pakalpojumiem neatbilst reālajām izmaksām, tādējādi radot zaudējumus veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem. Tāpat pieaudzis unikālo pacientu skaits - šogad pēc medicīniskās palīdzības vērsušies par 20% vairāk cilvēku nekā gadu iepriekš.

Savlaicīgi pieejama veselības aprūpe ir kritiski svarīga, lai novērstu priekšlaicīgu un ilgstošu darbnespēju un priekšlaicīgu mirstību, kā arī lai sekmētu sociālo iekļaušanu un produktivitāti. Tāpat veselības aprūpes sistēmu būtiski ietekmē sabiedrības novecošanās, kas visā Eiropā, un arī Latvijā, veselības aprūpes sistēmai rada aizvien lielāku slogu. Līdz ar sabiedrības novecošanos pieaug vajadzība pēc veselības aprūpes pakalpojumiem, taču samazinās iespēja segt izdevumus no mājsaimniecības budžeta.

Valdība šā gada 21.jūnijā lēma par papildus 140 miljonu eiro piešķiršanu veselības nozarei. Pirmo piešķīrumu no šīs summas 57 miljonu eiro apmērā valdība akceptēja 13.jūlijā, bet otro - 41,3 miljonu eiro apmērā - 5.septembrī.