Centrālā statistikas pārvalde vairs nepublicēs sarakstu ar uzņēmumiem, kas eksportē uz Krieviju un Baltkrieviju (3)

TVNET/LETA
Foto: Shutterstock

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pārtraukusi publicēt uz Baltkrieviju un Krieviju eksportējošo uzņēmumu sarakstu, liecina informācija statistikas pārvaldes mājaslapā.

"Lai neapdraudētu objektīvas oficiālās statistikas sagatavošanu, CSP pieņēmusi lēmumu turpmāk neveidot, neizsniegt un nepublicēt eksportējošo un importējošo uzņēmumu sarakstus uz jebkuru valsti," teikts CSP paziņojumā.

Vienlaikus CSP atzīmē, ka statistikas pārvalde turpmāk regulāri informēs sabiedrību par eksportētāju un importētāju skaitu ar konkrētām interesējošām valstīm, un šāda statistika nodrošinās pamatinformāciju darījumu ar Krieviju un Baltkrieviju uzraudzībai.

CSP paziņojumā skaidrots, ka statistikas pārvalde ir izvērtējusi ārējās tirdzniecības statistikas apkopošanas metodoloģijas aspektus, kā arī pēc eksportējošo uzņēmumu saraksta publicēšanas saņemtos uzņēmumu skaidrojumus, kas būtiski ietekmē importējošo un eksportējošo uzņēmumu sarakstu analīzi. Secināts, ka vairāki aspekti liedz izdarīt viennozīmīgus un objektīvus secinājumus par uzņēmumu importa un eksporta darījumiem bez darījuma detaļu izvērtēšanas.

Tostarp statistikas pārvaldē norāda, ka imports tiek uzskaitīts pēc preces izcelsmes valsts, ja darījumā iesaistīta valsts ārpus Eiropas Savienības (ES), bet gadījumā, ja darījumā ir iesaistīta ES valsts, pēc nosūtītāja valsts. Tas nozīmē, ka Krievijas izcelsmes preces imports no Lietuvas ārējā tirdzniecībā tiks uzskaitīts kā imports no Lietuvas, savukārt Krievijas izcelsmes preces imports no Ukrainas tiks uzskaitīts kā imports no Krievijas.

CSP arī min piemēru, kad kāds Latvijas uzņēmums importē no Ukrainas apģērbu, kas iepriekš tika saražots Krievijā. Ārējās tirdzniecības statistikā atbilstoši iepriekš aprakstītajai metodoloģijai šis darījums tiks uzrādīts kā imports no Krievijas, lai gan, iespējams, attiecīgajam uzņēmumam citu darījumu ar Krieviju nav un tā iekļaušana no Krievijas importējošo uzņēmumu sarakstā viennozīmīgi radīs negatīvu reakciju gan no uzņēmuma, gan sabiedrības puses. Turklāt šādi darījumi ir daudzskaitlīgi, bez minētās Ukrainas arī no Kazahstānas, Kirgizstānas, Šveices, Norvēģijas un citām valstīm.

Eksportējošo uzņēmumu saraksta analīze arī liecina, ka ir augsts risks, ka tajos tiek iekļauti "nejauši" darījumi. Piemēram, kāds Latvijas uzņēmums pirms 2022.gada februāra ir importējis ražošanas iekārtu no kāda Krievijas uzņēmuma. Ražošanas iekārtas ekspluatācijas laikā tai tiek konstatēts defekts un Latvijas uzņēmums atgriež atpakaļ jeb eksportē attiecīgajam uzņēmumam Krievijā šo ražošanas iekārtu pēc 2022.gada februāra un attiecīgi tiek iekļauts uz Krieviju eksportējošo uzņēmumu sarakstā.

Tāpat ir iespējami gadījumi, kad uzņēmums eksportē preces citām valstīm, bet muitas formalitātes ir nokārtotas uz robežas ar Krieviju. Piemēram kāds Latvijas uzņēmums eksportē uztura bagātinātājus, kas paredzēti Kazahstānai un Uzbekistānai, bet ģeogrāfisko apstākļu un transporta izmaksu dēļ dara to caur Krieviju, kaut arī pati prece nepaliek Krievijā. Muitas dokumenti ir noformēti uz robežas ar Krieviju, līdz ar to muitas deklarācijā kā pēdējā saņēmējvalsts ir norādīta Krievija.

Sarakstā var tikt iekļautas arī loģistikas firmas, kuras cita uzņēmuma uzdevumā eksportē vai importē preces, noformējot muitas formalitātes. Piemēram Latvijā reģistrēta kompānija, kas nodarbojas ar loģistikas pakalpojumiem, pēc cita uzņēmuma uzdevuma noformē eksporta deklarācijas un sūta preci, piemēram, alkoholu uz Krieviju. Kā eksportētājs statistikas datos būs attiecīgā loģistikas kompānija.

Tāpat statistikas pārvaldē norāda, ka eksporta un importa darījumi, kuros muitas formalitātes ir nokārtotas uz citas ES valsts ārējās robežas ar valsti ārpus ES neatspoguļosies CSP apkopotajā statistikā.

Jau ziņots, ka šogad 16.augustā tobrīdējā ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) uzdeva CSP publiskot uzņēmēju sarakstu, kas eksportē uz Krieviju un Baltkrieviju, un atjaunot šo informāciju reizi mēnesī.

CSP sarakstu publicēja 16.augustā, iekļaujot tajā uzņēmumus, kuri eksportējuši uz Krieviju un Baltkrieviju kopš 2022.gada sākuma un 2023.gada pirmajā pusgadā.

Publicētais saraksts izraisīja virknes sarakstā iekļautu uzņēmumu sašutumu sociālajos tīklos, tostarp uzņēmumi norādīja, ka sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju pārtraukuši nekavējoties pēc 2022.gada 24.februārī Krievijas sāktā kara Ukrainā.

Svarīgākais
Uz augšu