Pēdējo gadu laikā vērojams straujš Ķīnas ekonomisko, militāro un tehnoloģisko spēju pieaugums, kā rezultātā Ķīna arvien uzstājīgāk cenšas nostiprināt savu globālo politisko ietekmi un īstenot drošības intereses, tostarp piedāvājot alternatīvu skatījumu un virzot iniciatīvas, kas skar multilaterālismu, demokrātijas normu ievērošanu, globālo attīstību un drošības politiku.
Ķīnas intereses tādejādi nereti nonāk pretrunā ar universālajās vērtībās balstīto Rietumu nostāju un globālo drošības arhitektūru. Rietumiem ar Ķīnu ir daudzšķautņainas attiecības, kuras raksturo gan sadarbība un dialogs, gan konkurence un sistēmiskas pretrunas. Ķīna tiecas ierobežot piekļuvi savam tirgum un mainīt starptautiskos standartus saskaņā ar savām interesēm. Tā īsteno savu politiku, palielinot klātbūtni pasaulē, tostarp jūrās un kosmosā, kā arī izmantojot plašu ietekmes instrumentu klāstu.
Kopīgās Krievijas un Ķīnas militārās mācības ir daļa no abu valstu stratēģiskās partnerības un tuvināšanās centieniem, kas vērsti pret rietumvalstīm un paredz kopīgu pozicionēšanos ar Krieviju, tostarp globālās drošības jautājumos. Arvien vairāk pieaug Ķīnas loma un iesaiste reģionālos saspīlējumos. Vērojama Ķīnas militāro spēju, tostarp stratēģiskā bruņojuma sistēmu, attīstība. Ķīna ir būtiski attīstījusi savus militāros līdzekļus.