Lai gan kopumā Latvijā no Krievijas šobrīd ieved krietni mazāk preču nekā pirms iebrukuma Ukrainā, ir produktu kategorijas, kuras Krievijas ekonomikai tāpat ienes simtiem miljonu eiro lielus ienākumus. Tā ir lopbarība, īpaši kukurūza, eļļas rauši no saulespuķu sēklām un citi lauksaimniecības produkti, kuru globālajā tirgū Krievija konkurē ar Ukrainu un arī ar Latvijas lauksaimniekiem, vēsta LTV raidījums “de facto”.
Krievijai eksportu audzēt palīdz kara laupījums
Krievija ir viena no pasaules pārtikas eksporta lielvalstīm, īpaši graudu kategorijā. Pērn Krievijas eksporta apjomi pieauguši, un, visticamāk, sava artava bijusi arī kara laupījumam okupētajos Ukrainas dienvidos. Ukrainas tieslietu ministrs Deniss Maļuska vizītes laikā Latvijā apliecināja, ka Krievija aizvedusi uz savu teritoriju nozagto lauksaimniecības tehniku. Arī raža ir nozagta un eksportēta, taču, cik lielā apjomā, pateikt nevar.
“Īpaši sarežģīti izsekot nozagtajai ražai ir tad, kad tā tiek sajaukta ar Krievijas izcelsmes ražu. Mazliet informācijas mums ir, bet esam tālu no konkrētiem skaitļiem. Parasti informāciju par nozagto īpašumu noskaidrojam tad, kad atbrīvojam okupētās teritorijas. Pirms tam to izdarīt ir ļoti grūti,” teica Maļuska.
Nevienai Latvijas iestādei nav atbildes uz jautājumu, vai Latvijā no Krievijas varētu būt ienākusi arī Ukrainas okupēto teritoriju raža. Izslēgt gan šādu iespēju nevar, norāda Zemkopības ministrija. Valsts drošības dienests LTV apliecināja, ka graudu un zirņu importa pieaugums no Krievijas piesaistījis arī tā uzmanību, taču no plašākiem komentāriem dienests atteicās.
No Krievijas pērk kukurūzu, zirņus, saulespuķu produktus
Centrālās statistikas pārvaldes datos redzams, ka Krievijas pārtikas produktu imports Latvijā pērn audzis strauji. Piemēram, augu valsts kategorijā no 51 miljona eiro 2021. gadā uz 142 miljoniem eiro. Divkāršojies arī pārtikas rūpniecības ražojumu imports no 55 miljoniem eiro 2021. gadā uz 115 miljoniem eiro 2022. gadā.
Īpaši strauji turpina augt krievu kukurūzas imports – 2021. gadā Latvijā no Krievijas tika ievests 61 tūkstotis tonnu kukurūzas, pērn – gandrīz 140 tūkstoši tonnu, taču šogad septiņos mēnešos jau 213 tūkstoši tonnu.
Tāpat pēc iebrukuma Latvija strauji sākusi no Krievijas importēt dažādus saulespuķu produktus. Eļļas rauši un citi cietie atlikumi pērn importēti astoņas reizes vairāk – 2021. gadā 22 tūkstoši tonnu, savukārt pirmajā kara gadā jau 186 tūkstoši tonnu. Šogad apjoms, visticamāk, būs vēl lielāks.
Tikpat pēkšņi Latvija kļuvusi par nozīmīgu Krievijas kaltēto zirņu importētāju – pērn apjoms cenas izteiksmē pieaudzis četras reizes, svara ziņā – divarpus reizes. 2021. gadā no Krievijas ievesti 53 tūkstoši tonnu zirņu, pērn – 132 tūkstoši tonnu.
Trīs minēto produktu imports vien Krievijas ekonomikai pagājušajā gadā deva 135 miljonus eiro, savukārt šī gada pirmajos septiņos mēnešos summa pārsniedz 105 miljonus.
Zemkopības ministrija importu no Krievijas kritizē
“Ministrijas noraidoša pozīcija šādai praksei ir absolūti pašsaprotama un pietiekoši skaidra. Mēs uzskatām, ka nav pieņemams veikt jebkādas darbības, kas tiešā vai netiešā veidā varētu palīdzēt finansēt Krievijas noziedzīgo karu Ukrainā,” norādīja Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Kaspars Cirsis, vienlaikus gan uzsverot – pārtikas imports no Krievijas nav nelegāls. Sankcijas pret pārtiku nav, lai neradītu barjeras tās nonākšanai līdz nabadzīgām valstīm. Cirsis norāda, ka liela daļa no Krievijas ievestās pārtikas Latvijā nepaliek un tiek eksportēta tālāk.
“Zirņu importu eksporta apjomi pārsniedz, savukārt kukurūza tādā apmērā, kas apmierinātu vietējo pieprasījumu, šeit ražota netiek. Tāpat arī ar saulespuķu raušiem – viņi ražoti uz vietas netiek, bet tiek plaši izmantoti lopbarībā,” teica Cirsis.
Importu no Krievijas asi kritizē lauksaimniecības kooperatīva “VAKS” valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons: “Tā kā tiešā kontekstā kā kukurūza viņa mums netraucē, jo Latvijā viņu graudiem praktiski neaudzē, bet viņa brīvi var aizvietot mūsu kviešus un pārējās graudaugu kultūras, un, visticamāk, tas arī notiek un notiks.”
Jansons norādīja, ka Krievija šobrīd Latvijas zemniekus izkonkurē, jo Krievijā ražu var izaudzēt ar krietni lētākiem minerālmēsliem, kā arī augu aizsardzības prasības tur ir zemākas: “Slēpjoties aiz tās pašas saucamās “pārtikas pieejamības un pietiekamības pasaulē”, notiek arī tādas lietas, kas, protams, traucē arī mums kā vietējam ražotājam, jo šī produkcija aizvieto mūsu saražoto produkciju, un, protams, viņa ir savukārt ražota citās izmaksās, citās kategorijās. Tā ka tā situācija ir nopietna un, visticamāk, paliks nopietnāka.”
LOSP par Krievijas lopbarības izplatību informācijas nav
Par to, cik plaši no Krievijas ievestā lopbarība Latvijā tiek izmantota, Lopkopības saimniecību asociācijas vadītājs, tagad arī Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis no ZZS intervijai nepiekrita, taču aicināja prasīt par to komentāru Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomei.
Tās vadītājs Guntis Gūtmanis stāstīja, ka par šādiem gadījumiem dzirdēts neesot: “Nezinu nevienu gadījumu, ko es būtu dzirdējis, ka kāds lopkopis būtu savu barību pircis pa tiešo no ārvalstu ražotāja. Tie visi ir lielāki uzņēmumi, kas piegādā izejvielas un barību. Tie ir uzņēmumi, kas nodarbojas tieši ar piegādi un tirdzniecību. [..] Tas, ko es gribētu cerēt, ka visa produkcija, ko viņi pārdod mūsu lauksaimniekiem, ka tā ir legālas izcelsmes un iegūta legālā veidā, un nonāk Latvijā legālā veidā.”
Gūtmanis pauda, personīgi atbalstītu pilnīgi atteikšanos no Krievijas produktu importa, taču uzsvēra, ka Latvija šādu lēmumu nevar pieņemt viena.
Krievu labības tirgotājam kopš kara sākuma galvu reibinoša izaugsme
Kas tieši ieved Latvijā Krievijas lauksaimniecības produktus, Centrālā statistikas pārvalde neatklāj. Tomēr nodarbošanās veidu un uzņēmumu skaitu pārvalde drīkst teikt. Kukurūzu no Krievijas šogad importējuši četri Latvijas uzņēmumi, zirņus – pieci un eļļas raušus – seši.
“To saimnieciskās darbības veids parasti ir graudu, sēklu vai lopbarības vairumtirdzniecība, transporta palīgdarbības, vai arī trešais veids – ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana. Vēl ko es gribētu uzsvērt papildus, ka ārējās tirdzniecības statistikā parādās ne tikai Latvijas uzņēmumi, bet kopējo statistiku veido arī ārvalstu uzņēmumi,” situāciju raksturoja Centrālās statistikas pārvaldes Makroekonomikās statistikas departamenta direktors Intars Abražuns.
Apskatot lielāko lopbarības vairumtirgotāju datus, redzams, ka ārējās tirdzniecības statistikas tendences īpaši sakrīt ar apgrozījuma kāpumu vienam tirgotājam – SIA “Avrora Baltic”. Pirms kara tam apgrozījums bija 53 miljoni eiro, pērn – jau nepilni 180 miljoni. Līdz kara sākumam tas vēl bija Krievijas uzņēmuma “Sentjabr” meitasuzņēmums Latvijā. “Sentjabr” reģistrēts Ļipeckas apgabalā, aptuveni 400 kilometrus no Ukrainas robežas.
Mēnesi pēc Krievijas iebrukuma daļas pilnībā pārreģistrētas valdes loceklim Latvijas pilsonim Staņislavam Ivanovam. Gada pārskatos kompānija norāda, ka sadarbojas ar Krievijas uzņēmumiem, tirgo kviešus, kukurūzu, zirņus. Tāpat redzams, ka lielāko daļu apgrozījuma veido pārdošana Lielbritānijā, Zviedrijā un Spānijā, taču apgrozījums 42 miljonu eiro apmērā bijis arī Latvijā. Intervijai uzņēmums nepiekrita.
Lai gan Zemkopības ministrija nosoda tirdzniecību ar Krieviju, nekādā veidā ierobežot to nav plānots. Tirgoties ar Krieviju vai ne ir katra brīvprātīga izvēle: “Līdzīgi kā ar jebkuriem citiem ierobežojošajiem pasākumiem, mēs uz Latviju tomēr nevaram skatīties ārpus Eiropas Savienības kopējā tirgus. Līdz ar to tai pieejai šeit būtu jāiet kopā ar visu Eiropas Savienības kopējo nostāju attiecībā uz tirdzniecību,” norādīja ministrijas pārstāvis Kaspars Cirsis.