"Drausmīga smaka!" Beigti laši piesmirdinājuši Norvēģiju un Somiju (7)

Gar Norvēģijas un Somijas robežu stiepjas pasaulē lielākā Atlantijas lašu upe. Norvēģi upi sauc par Tānu, bet somi – par Teno. Taču abās valstīs upe ir pazīstama kā viena no tīrākajām upēm, kas plūst cauri lielākoties neskartiem un nepiesārņotiem reģioniem no Finnmarkas līdz Lapzemei.

Taču tagad upes ūdeņi un krasti ir pilni ar pūstošām zivīm, bet gaisu piesātinājusi derdzīga maitas smaka. “Tas ir haoss. Ir diezgan dramatiski,” izteicās Somijas Oulu Universitātes doktorantūras pētniece Aino Erkinaro.

Zināms, ka pagājušā gadsimta 50. gados kuprlašus ieveda Kolas pussalā, lai stimulētu ekonomiku, tomēr nu šīs masveida Klusā okeāna lašu invāzijas dēļ Norvēģija un Somija ir izsludinājušas ārkārtas stāvokli. Laši dzīvo okeānos un ik pēc diviem gadiem iepeld upēs, lai nārstotu un pēc tam nomirtu.

Kuprlaši bieži mēdz atstāt savu baru un meklēt mājvietu citur. Tā gadu gaitā tie ir pārņēmuši arī rietumus. Tagad, mainoties klimatam, kuprlašu skaits strauji pieaug arī Atlantijas okeāna ziemeļu daļā. Daudzi no tiem nārstošanai izvēlas Tānas upi, kur beigu beigās arī sapūst.

Ja kuprlaši tiktu nozvejoti jūrā vai tūlīt pēc iepeldēšanas upē, tos varētu ēst. Tā kā šī suga ir jauna un ir mazāka par Atlantijas lašiem, tai nav savas nozares. Tikai daži cilvēki ir saņēmuši licenci to zvejai un pārdošanai, atklāj Norvēģijas Vides aģentūras pārstāvis Eiriks Freilanns.

“Tānas augštecē Somijas teritorijā laiks, kad kuprlašus iespējams nozvejot un ēst, ir ļoti īss, jo laši ātri nārsto un iet bojā,” stāsta Somijas Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrijas pārstāvis Tapio Hakaste. Viņš atklāj, ka šī ir invazīva suga, kas īpaši kaitē ielejā dzīvojošajiem sāmiem, kuriem Atlantijas laši un tradicionālās zvejas metodes gadsimtiem ilgi ir bijušas pamatiedzīvotāju kultūras pamats.

Eksperti ir noraizējušies par Klusā okeāna kuprlašu ietekmi uz vietējām Atlantijas okeāna lašu sugām, kuras jau tā piedzīvo grūtības. Šogad vairākās Norvēģijas upēs ir nozvejots niecīgs daudzums Atlantijas lašu un jūras foreļu, tāpēc zveja tika apturēta pirms sezonas beigām.

Somijā Atlantijas lašu skaits samazinājies tik ļoti, ka pēdējo divu gadu laikā šo sugu zveja lielākoties ir aizliegta. No 2021. līdz 2022. gadam vidējais Atlantijas lašu mātīšu skaits Somijas upēs samazinājās no 42% līdz pat 78%, salīdzinot ar iepriekšējo vidējo rādītāju, teikts valsts ziņojumā, kurā šīs pārmaiņas nosauktas par visai drūmām.

Kuprlašu ietekme uz šo upju ekosistēmu joprojām nav īsti skaidra. Pastāv bažas, ka šīs zivis varētu pārnēsāt patogēnus, piemēram, “Renibacterium salmoninarum”, kas izraisa bakteriālu nieru slimību, un “Piscirickettsia salmonis”, kas var inficēt Atlantijas lašus vai citus jūras ekosistēmas iemītniekus. Tie varētu arī vienkārši izkonkurēt Atlantijas lašus, patērējot to barības avotus un atņemot tiem dzīvotnes.

Lielais skaits pūstošo ķermeņu nodrošina milzīgu papildu barības devu zivju plēsējiem un nesamērīgi palielina to populāciju. Bojā gājušo zivju daudzums rudenī var samazināt arī skābekļa līmeni ūdenī un kaitēt upes krastu augsnei

Tā ir tik liela problēma, ka Norvēģijas un Somijas valdības sadarbojas, lai izstrādātu rīcības plānu. Somija ir mudinājusi vietējos un brīvprātīgos zvejniekus zvejot kuprlašus. Arī Norvēģija atbalsta šīs sugas zveju vairākās upēs. Vissvarīgākais ir tas, ka Norvēģija ir bloķējusi visas lielākās upes ar žogiem un slazdu sistēmām, lai nepieļautu kuprlašu virzību augšup pa straumi.

Pat Ķīnas tehnoloģiju uzņēmums "Huawei" ir iesaistījies problēmas risināšanā, izmantojot sejas atpazīšanas mākslīgo intelektu, lai upēs ielaistu tikai Atlantijas lašus. Norvēģijas valdība plāno izsludināt konkursu, lai finansētu šādus mākslīgā intelekta risinājumus pirms nākamās invāzijas, kas gaidāma pēc diviem gadiem.

“Šķiet, ka visas lamatas darbojas ļoti labi,” teica Norvēģijas Dabas pētniecības institūta pētnieks Johans Henriks Hārdensens Berntsens, kurš ir atbildīgs par nozvejoto kuprlašu skaita uzraudzību.

Līdz šim nozvejots vairāk nekā 239 000 lašu. Tānā operācija nenotiek tik veiksmīgi. Ir nozvejots tikai aptuveni 8000 zivju.

“Viņiem tas nav pārāk labi izdevies. Tagad esam novērojuši, ka caur Tānas sistēmu, garām mūsu uzraudzības vietai pēc aizsprosta migrē aptuveni 120 000 līdz 130 000 kuprlašu,” atklāj Somijas Dabas resursu institūta pētnieks Panu Orells. “Tas ir divas reizes vairāk nekā 2021. gadā.”

Orella komanda zivju skaitīšanai izmanto hidrolokatoru un zemūdens videokameras. Viņš atklāj, ka Somijā turpmākajos gados varētu iepeldēt vairāki miljoni kuprlašu. “Šis ir tikai sākums,” pauž Orells.

Kā norāda Norvēģijas Jūras pētniecības institūta pētniece Katerīna Danlopa, Krievijas zinātnieki, kuri jau vairākus gadu desmitus savās upēs uzrauga kuprlašus, secinājuši, ka dažās upēs šī suga var pastāvēt kopā ar vietējiem lašiem. Tomēr par šo jautājumu vēl nav pietiekami daudz zināms.

Danlopas komanda pēta kuprlašus Jakobselvas upē, kas vijas gar Norvēģijas un Krievijas robežu un ir vienīgā upe, kurā Norvēģijas iestādes nedrīkst likt zivju slazdus. Līdz šim ir atklāts, ka lielākā daļa zivju mazuļu aizpeld līdz jūrai, neatņemot barību vietējām zivīm, lai gan daži no tiem vispirms uzturas upju ietekās.

Turklāt Atlantijas lašu mazuļi barojas ar kuprlašu ikriem, bet kraukļi, vārnas un kaijas barojas ar to ķermeņiem, nemaz nerunājot par lapsām un brūnajiem lāčiem, kuru populācija varētu strauji palielināties, ja nebūtu citu plēsēju, kas tos ierobežotu.

“Tā ir nesaprotama ekoloģiska situācija,” saka Danlopa. “Jautājums: vai tie ir kaitēkļi vai resurss?”

Erkinaro, kas sadarbojas ar zinātniekiem, lai noskaidrotu, kur nokļūst kuprlaši, kad tie iet bojā, pēta barības vielu līmeni ūdenī un izvirza jautājumus: “Kad zivis sapūst, vai divu nedēļu laikā var novērot kādas sekas? Varbūt pēc diviem mēnešiem? Ir grūti iztēloties, ka tur nebūs nekādas ietekmes uz barības vielu koncentrāciju.”

Vienlaikus Erkinaro norāda, ka Norvēģijai un Somijai būs jāveic izmaiņas – vai nu jāievieš jauni noteikumi vietējo ekosistēmu aizsardzībai, vai arī jāizmanto kuprlaši kā vēl viens ilgtspējīgs pārtikas avots, kā arī jāmaina zvejas stratēģijas. Kad šīs zivis nonāks Dānijā, Baltijas jūrā un pat Lielbritānijā, iespējams, ir tikai laika jautājums.

"Viena lieta ir skaidra, kuprlaši ir šeit uz palikšanu," teica Erkinaro.