Kādas sekas ir pacientam?
Ņemot vērā minēto situāciju, bieži vien Latvijas pacientam būs pieejamas mazāk efektīvas zāles vai sliktākajā gadījumā nebūs iespēja medikamentozai ārstēšanai. Lai gan pastāv arī individuālās kompensācijas sistēma jeb iespēja pieteikties zālēm, ja kompensējamo medikamentu saraksts pacienta vajadzības nesedz. Tomēr tās noteikumi un pieejamais finansējums ir ļoti ierobežots. Situācijas problemātiku ieskicē arī Latvijas pacientu regulārā vēršanās pēc ziedotāju palīdzības. Tas izgaismo izaicinājumus un nerisina sistemātiskas problēmas, kur daudziem pacientiem tiek būtiski mazināta dzīves kvalitāte un diemžēl arī dzīves ilgums.
1. Valsts finansējumam kompensējamiem medikamentiem ir jākļūst par nemainīgu prioritāti ar stabilu, prognozējami pieaugošu finansējumu. Ir jāņem vērā, ka ikviens eiro, kas tiek piešķirts medikamentiem uzreiz nonāk pie pacienta. Šis risinājums neprasa reformas vai plašas pārmaiņas sistēmā, tāpēc ir ieviešams īstermiņā. Šajā kontekstā pozitīvi vērtējama jaunā Latvijas veselības ministra H. A. Meri paustā pārliecība, ka kompensējamajiem medikamentiem nepieciešams celt finansējumu, kas būs liels ieguvums pacientiem.
2. Valstij ir jāpārliecinās, ka tā tērē savus līdzekļus atbildīgi – attiecīgi par zālēm nepārmaksājot. Zāļu cena ir valsts regulēta, to veido ražotāja sākotnējā cena, kas Latvijā ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā un ir tāda pati kā Lietuvā un Igaunijā.
Latvijas zāļu cenas dārdzība salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm rodas lieltirgotavu un aptieku uzcenojumu rezultātā, kas ir augstāki nekā pārējās divās Baltijas valstīs. To vēl vairāk veicina PVN, kas kompensējamiem medikamentiem arī pārsniedz kaimiņu noteikto.