Eiropas Savienības Nodokļu observatorija paziņojusi, ka valdībām nepieciešams atvērt jaunu fronti starptautiskajā cīņā pret nodokļu nemaksāšanu. Piemēram, nosakot jaunu nodokli miljardieriem, būtu iespējams piesaistīt vismaz 250 miljardus dolāru gadā, vēsta “Reuters”.
Pēc Parīzes Ekonomikas skolas pētniecības grupas datiem, 2700 miljardieri visā pasaulē var lepoties ar 13 triljonus dolāru vērtām bagātībām. Piedzenot vien 2% nodokli (kas arī veido 250 miljardus dolāru), būtu iespējams būtiski palīdzēt daudzu valstu ekonomikai.
Grupas atskaitē teikts, ka pašlaik spēkā esošais nodokļu slogs ir daudz mazāks nekā cilvēkiem, kuri saņem nesalīdzināmi mazākus ienākumus.
“Mūsuprāt, attaisnot šo situāciju, kad miljardieri tikpat kā nemaksā nodokļus, ir neiespējami. Tas apšauba nodokļu sistēmu noturību, kā arī sociālo nodokļu sistēmu pieņemamību,” sacīja Observatorijas direktors Gabriels Zukmans.
Observatorija aprēķinājusi, ka miljardieru nodokļi ASV sastāda vien 0,5% un Francijā miljardieriem nodokļu slogs ir nulle, lai gan valsts izceļas ar visai augstiem nodokļiem.
Tas veicina lielu nevienlīdzības plaisas paplašināšanos, pastiprinot aicinājumus bagātākajiem valstu iedzīvotājiem vairāk iesaistīties nodokļu maksāšanā laikā, kad pieaug nepieciešamība finansēt līdzekļu ietilpīgos projektus, kas saistīti ar klimata pārmaiņām un citām problēmām.
Lai arī koordinēts starptautiskais impulss miljardieru aplikšanai ar nodokli var aizņemt vairākus gadus, Observatorija paudusi, ka to varētu veiksmīgi īstenot, bankām mazinot iespējas veikt starptautiskas transakcijas uz valstīm ar zemiem nodokļiem.
To veiksmīgi pierādījusi 2018. gadā ieviestā sistēma, kas liek bankām automātiski apmainīties ar informāciju, pat trīs reizes samazinot korporāciju ienākumu apjomu, kas glabājas nodokļu paradīzēs.
2021. gadā panāktā vienošanās starp 140 valstīm ierobežoja uzņēmumiem iespējas samazināt nodokļu slogu, reģistrējot peļņu “nodokļu paradīzēs”, nosakot globālu minimālo korporatīvo likmi 15%.
“Loģisks nākamais solis būtu arī vērsties pret miljardieriem, ne tikai pret starptautiskajām kompānijām,” teica Zukmans.
Tāpat atskaitē teikts, ka, neraugoties uz banku noslēpumainības ēras beigām un globālā korporatīvā minimālā nodokļa likmes ieviešanu, joprojām pastāv ļoti daudz iespēju, kā apiet nodokļus.
Piemēram, bagātnieki visbiežāk savu bagātību investē nekustamajos īpašumos, mazāk izvēloties ofšoru kontus. Tādējādi, iegādājoties īpašumus, ir iespējams apiet prasību maksāt 15% ienākuma nodokli.
