Krievijas komercbankas arvien mazāk izdod kredītus iedzīvotājiem, noraidot vairāk nekā 80% pieteikumu. Pēc Krievijas kredītu statistikas biroja datiem, apstiprināto kredītu pieteikumu daļa septembrī bijusi vien 19,6%. Tas ir vidējais rādītājs, ņemot vērā visus kredītu veidus. Vēl vasarā apstiprināto kredītu skaits bija ap 40%, vēsta “Komsomoļskaja pravda”.
Tiek norādīts, ka ir virkne iemeslu, kādēļ bankas pārstāj izsniegt kredītus Krievijas iedzīvotājiem. Eksperti un banku pārstāvji skaidro, ka tas tiek darīts Centrālās bankas darbību dēļ, kas būtiski apgrūtina kredītorganizāciju darbību. Tagad tām ir daudz grūtāk kreditēt riska grupā esošus aizņēmējus.
Pirms vairākiem gadiem Krievijas Centrālā banka savos aprēķinos balstījās uz parādu rādītājiem. Tas rādīja attiecību starp aizņēmēja ikmēneša vidējiem maksājumiem un oficiālajiem ienākumiem. Ja šis rādītājs pārsniedz 80%, tad banka uzņemas riskus dot cilvēkam kredītus, un, lai šos riskus segtu, nepieciešams rezervēt zināmu daļu savu rezervju.
Tāda politika izrādījusies bankām ļoti neizdevīga, tomēr bankas spēja atrast palielināt peļņu – tās sāka izsniegt kredītus par lielākām procentu likmēm. Tādējādi tās kompensēja sev radušos zaudējumus, taču turpinot riskēt.
Tā rezultātā kreditēšanas tempi šovasar palielinājās rekordlielā tempā. Pēc “Frank Research Group” datiem, augustā viena bankas izsniedza krieviem 1,8 triljonu rubļu (17,9 miljardu eiro) vērtībā, bet paralēli tam, strauji pieauga patēriņš un cenas.
Tas kļuva par vienu no iemesliem, kādēļ Centrālā banka piespieda bāzes procentu likmi no 7,5 līdz 13%. Līdz ar to ievērojami sadārdzinājās visa veida kredīti. Procentu likmes atsevišķos reģionos hipotekārajam kredītam pieauga līdz pat 20%. Tas ievērojami palielināja ikmēneša maksājumus, kamēr algas nepalielinājās.
Tāpat pieauga arī riski. Ja iepriekš bankām bija no savām rezervēm jārezervē aptuveni 80% no kredīta vērtības, tad no 1. septembra bankas drīkst rezervēt vien 50% no kredīta summas (respektīvi – bankas riskē zaudēt pusi no izsniegtās kredīta summas).
Tādējādi Centrālā banka pēc būtības ir aizliegusi bankām kreditēt iedzīvotājus ar pārmērīgu parādu slogu, kādi Krievijā ir vairāk miljoni. Kā norāda Centrālās bankas finanšu stabilitātes departamenta direktore Jeļizaveta Daņilova, vairāk nekā 40% aizņēmēju, kuri šogad saņēmuši kredītu, jau atdod bankām 80% savu ienākumu.
Pēc Centrālās bankas aprēķiniem, šiem pasākumiem jāsamazina izsniegto kredītu apjoms par ceturto daļu. Vai tas kaut kā ietekmēs inflāciju, ir grūti pateikt. Uzdevums ir samazināt inflāciju līdz 4% gadā, tomēr pašlaik šis rādītājs ir divreiz augstāks. Līdz ar to daudziem Krievijas iedzīvotājiem ņemt kredītus ir kļuvis pārāk dārgi, tādēļ nākas izlīdzēties ar citiem līdzekļiem.
