SIA "Depozīta iepakojuma operators" (DIO) sadarbībā ar SIA "Tomra Collection Latvia" un mazumtirgotāju SIA "Maxima Latvija" uzstādījis Latvijā pirmo lielapjoma taromātu jeb beramtaromātu, kurā iespējams nodot līdz 100 PET iepakojumu un skārdeņu vienlaikus, informē DIO pārstāvji.
Jaunais taromāta modelis uzstādīts pie "Maxima" veikala Andreja Saharova ielā, Rīgā.
Taujāti par investīcijām, DIO aģentūrai LETA pauda, ka viena šāda taromāta izmaksas mērāmas vairākos simtos tūkstošu eiro.
DIO pārstāvji min, ka tuvākajā laikā darbību sāks arī otrs beramtaromāts, kas jau ir uzstādīts pie tirdzniecības centra "Spice", bet gaida apstiprinājumu no Rīgas būvvaldes. 2024.gada pirmajā pusē plānots uzstādīt arī trešo lielapjoma taromātu, kura novietojumu DIO patlaban vēl neatklāj.
Skaidrojot jaunā lielapjoma taromāta darbību, DIO pārstāvji norāda, ka tajā var izbērt līdz 100 iepakojumu vienībām vienlaikus. Beramtaromātā var iebērt tikai PET iepakojumus un skārdenes, savukārt stikla pudeles var nodot līdzšinējā taromāta modelī, kas izvietots blakus jaunajam beramtaromātam. Gadījumā, ja taromāts kāda iemesla dēļ iepakojumu nevarēs pieņemt, šis iepakojums nonāks atsevišķā nodalījumā, kas atrodas zem ekrāna.
DIO valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis norāda, ka iedzīvotāji taromātos vienā reizē nodod vidēji 20 iepakojumu, taču ir lietotāji, kas uzkrāj lielus tukšo iepakojumu apjomus.
Viņš uzsver, ka beramtaromātu ietilpība un pieņemšanas ātrums ir būtiski lielāks, un arī apkopes tiem ir jāveic retāk, turklāt turpat blakus atradīsies jau esošais kiosks ar diviem taromātiem, kas būs piemērotāks mazāku apjomu nodošanai.
Savukārt "Maxima Latvija" drošības, kvalitātes un atbilstības direktore Elīna Stībele atzīmē, ka 2023.gada deviņos mēnešos "Maxima" depozīta punktos nodoto iepakojumu skaits pārsniedz 112,5 miljonus vienību.
Tikmēr Valsts vides dienesta ģenerāldirektora vietniece Laura Anteina atzīmē, ka starptautiski lielapjoma taromāti ir ierasta prakse, tomēr, pretstatā Latvijā ieviestajam modelim, visbiežāk tos iegādājas paši tirgotāji.
Jau ziņots, ka Latvijā depozīta sistēma dzērienu iepakojumiem sāka darboties 2022.gada 1.februārī. Valsts vides dienests konkursā dzērienu iepakojumu depozīta sistēmu uz septiņiem gadiem nolēma uzticēt DIO.
DIO pagājušajā gadā, kad Latvijā sāka darboties depozīta sistēma, strādāja ar 18,474 miljonu eiro apgrozījumu un 4,086 miljonu eiro peļņu.
Kompānija reģistrēta 2020.gadā, un tās pamatkapitāls ir 124 500 eiro. Kompānijas īpašnieki ir SIA "Alus un dzērienu iepakojuma savienība" (18,07%), SIA "Coca-Cola HBC Latvia" (18,07%), SIA "Cido grupa" (12,05%), AS "Cēsu alus" (12,05%), AS "PET Baltija" (12,05%), AS "Aldaris" (12,05%), Latvijas Mazumtirgotāju biedrība (9,64%) un Latvijas Alus darītāju savienība (6,02%).
