Noskaties ⟩ Eksdeputātam un bijušajam iekšlietu ministram Ādamsonam par spiegošanu piespriež astoņarpus gadu cietumsodu (4)

Šajā lietā par vainīgu atzīts arī bijušais Valsts drošības komitejas (VDK) darbinieks Genādijs Silonovs, kuram piespriesta brīvības atņemšana uz 7 gadiem un sešiem mēnešiem, kā arī divu gadu probācijas uzraudzība.

Gan Ādamsons, gan Silonovs vainu neatzīst un sola spriedumu pārsūdzēt.

Pirmās instances tiesa Ādamsonu notiesāja par četru noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, tostarp par svešas mantas iegūšanu ar viltu nelielā apmērā, šaujamieroču munīcijas iegādāšanos un glabāšanu bez attiecīgas atļaujas.

Rīgas pilsētas tiesas tiesnesis Erlens Ernstsons norāda, ka Ādamsons nelikumīgi, sistemātiski un mērķtiecīgi vāca un ar Silonova starpniecību nodeva neizpaužamās ziņas, kā arī citas ziņas ārvalsts izlūkdienestam - Krievijas Federālajam drošības dienestam.

Savukārt Silonovs veica neizpaužamu ziņu, kā arī citu ziņu nelikumīgu vākšanu minētajam izlūkdienestam tieši un tā uzdevumā.

Minētās ziņas arī saturēja un sniedza detalizētu ieskatu par Latvijas valsts iestāžu, tiesību aizsardzības iestāžu un valsts drošības iestāžu darbu, kā arī valsts aizsardzības sistēmu. Šīs ziņas saskan ar Nacionālās drošības koncepcijā identificētajiem Krievijas specdienestu mērķiem pret Latviju.

Tāpat tiesa konstatēja, ka Ādamsons nepamatoti pieprasīja un saņēma kompensāciju par transporta izdevumiem, nodarot Latvijas Saeimai mantisku zaudējumu, kā arī iegādājās un savā dzīvesvietā nelikumīgi, bez attiecīgas atļaujas glabāja šaujamieroču munīciju - patronas, kas derīgas šaušanai.

Ādamsona advokāts Mihails Černousovs uzsvēra, ka

spriedums noteikti tiks pārsūdzēts, jo aizstāvības puse uzskata, ka Ādamsona vaina netika pierādīta un lieta esot "pilnībā safabricēta".

Ādamsonu aizdomās par spiegošanu Valsts drošības dienests (VDD) aizturēja 2021.gada vasarā. Tobrīd viņš bija Saeimas deputāts un pārstāvēja partiju "Saskaņa", taču pēc aizturēšanas pameta partiju un nestartēja 14. Saeimas vēlēšanās. Pēc aizturēšanas tiesa politiķim piemēroja apcietinājumu, bet tā paša gada decembrī deva iespēju samaksāt 30 000 eiro drošības naudu, lai viņš varētu izkļūt brīvībā. Drošības nauda tika samaksāta pagājušā gada 5. janvārī, un Ādamsons no apcietinājuma tika atbrīvots.

Uz Ādamsonu krita aizdomas par informācijas nodošanu Krievijai četru gadu garumā. Neoficiāli zināms, ka Ādamsons nodevis gan publiski pieejamus dokumentus - dažādus likumu grozījumus, informāciju par armijas iepirkumiem un budžetu, gan sniedzis ziņas pēc valsts austrumu robežas apmeklēšanas, informējis par Baltijas asamblejas nostāju pret “Nord Stream 2”. Tāpat saskaņā ar neoficiālu informāciju, ziņu nodošanai viņš izmantojis savu parlamenta datoru.

Iepriekš Saeimas vairākums pēc Ģenerālprokuratūras lūguma atļāva sākt kriminālvajāšanu pret Ādamsonu.

Ādamsons kā bijušais PSRS robežsardzes virsnieks jau gadiem ilgi ir saņēmis Krievijas maksāto militāro pensiju. Pēdējos gados tās apmērs bijis 8400 eiro gadā jeb 700 eiro mēnesī, atsaucoties uz Ādamsona amatpersonas deklarāciju, ziņoja LTV.

Savulaik Eiropas Cilvēktiesību tiesa apmierināja Ādamsona sūdzību pret Latvijas valsti par aizliegumu viņam kā bijušam VDK virsniekam kandidēt Saeimas vēlēšanās un piesprieda valstij izmaksāt Ādamsonam kompensāciju 10 000 eiro apmērā.