Lai arī ar kavēšanos, tuvāko divu nedēļu laikā izskatīšanai valdībā varētu nonākt jautājums par valsts uzņēmuma veidošanu militārās ražotnes attīstīšanai. Tas nepieciešams, lai startētu konkursā par Eiropas Komisijas līdzfinansējumu militārās ražošanas attīstīšanai, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Latvija to darīs kopā ar starptautiskiem partneriem no Francijas un Somijas.
Būt vai nebūt liela mēroga militāro preču ražošanai Latvijā ar valsts iesaisti? Jau pēc mēneša, 13. decembrī, noslēgsies pieteikšanās, lai pretendētu uz Eiropas Komisijas līdzfinansējumu militārās rūpniecības attīstīšanai. Valstis sacentīsies ar saviem projektiem. Lai to varētu izdarīt, Latvijai vispirms jālemj par attiecīgas valsts kapitālsabiedrības izveidi. Projekts, kas sagatavots jau iepriekšējās valdības laikā, tagadējās valdības dienaskārtībā vēl aizvien nav parādījies. Laika palicis maz, bet konkurence uz finansējumu ir liela.
“Vispirms valsts kapitālsabiedrība ir jāizveido, tātad vispirms vēl valdībai par to jālemj. Dokumenti visi ir tikuši iesniegti un ļoti rūpīgi izvērtēti. Zinu, ka Valsts kanceleja un Valsts kancelejas struktūrvienības ir šo vērtējumu izdarījušas ļoti, ļoti rūpīgi, detalizēti. Un te nu laiks negaida - vajadzētu rīkoties straujāk, jo Latvija ir diezgan asā konkurences situācijā ar citām Eiropas Savienības valstīm,”
raidījumam saka bijusī aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA).
Esošais aizsardzības ministrs Andris Sprūds (Progresīvie) norāda, ka nav varējis vienkārši parakstīt tik nopietnu dokumentu – bijis jāizvērtē, jāsaprot biznesa plāns un tālākie soļi. Viņš sola, ka par kapitālsabiedrības izveidi valdība lems tuvāko divu nedēļu laikā.
“Pirms mēs arī ķeramies pie sava pieteikuma, ir ļoti svarīgi izvērtēt gan šīs kapitālsabiedrības izveides pašu, teiksim, to esenci un būtību un ilgtspēju, gan arī mūsu sadarbības partneriem izveidot kvalitatīvu pieteikumu. Tā kā mēs esam procesā gan par kapitālsabiedrības izveidi, gan arī vienlaikus par kvalitatīva pieteikuma iesniegšanu kopā ar mūsu partneriem – šajā gadījumā tas ir “Nexter” – franču un itāļu, un “Namo”, kas savukārt ir somu un norvēģu uzņēmums,” stāsta Sprūds.
Ražotnes izveidei var pretendēt uz līdzfinansējumu no Eiropas puses līdz piecdesmit procentiem no kopējām izmaksām. Rūpnīcas iespējamās izmaksas pagaidām netiek atklātas, vien zināms, ka tas varētu būt daudzmiljonu projekts un vēl turpinās sarunas par finansiālo sadalījumu starp partneriem.
“Mēs tiešām runājam par nozīmīgu sadarbības kopienu vai platformu. Un, respektīvi, mēs šobrīd vispirms runājam par modulāro lādiņu komplektēšanu, bet mēs ļoti vēlamies, lai mēs šeit arī iegūtu iespēju ražot, tai skaitā arī atsevišķus elementus konkrēti šiem modulārajiem lādiņiem - attiecīgi, lai šeit būtu gan ražošana, gan komplektēšana,”
saka Sprūds.
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons stāsta, ka kapitālsabiedrības veidošanas princips būs tāds, ka tiek veidota holdinga kompānija, kas varēs veidot tālāk un attīstīt dažādus biznesus jau ar dažādiem partneriem. “To veido Aizsardzības ministrija, pieder 100% valstij. Un tad rūpnīca būs meitas uzņēmums, kas būs kopuzņēmums attiecīgi ar šiem ārvalstu partneriem,” saka Garisons.
Paralēli šim procesam, pēc saskaņošanas gada garumā, Saeimā otrajam lasījumam tiek gatavots Aizsardzības industrijas likumprojekts, kam būtu jāregulē šī nozare. Plašās diskusijas Saeimas komisijā iezīmēja visai pretrunīgus viedokļus par to.
Projekta iestrēgšana Saeimā gan tiešā veidā neietekmē iespēju dibināt minēto kapitālsabiedrību, lai gan arī deputātu diskusijas skāra iespējamās munīcijas ražotnes lietderību Latvijā, dažiem apšaubot to. Skeptiska pret valsts iesaisti munīcijas ražošanā ir Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācija.
“Mēs ļoti labi saprotam, ka tajā brīdī, kad noliktavas tiek piepildītas, tajā brīdī, kad konflikti norims, tad ir jautājums, kā šim uzņēmumam tālāk dzīvot un kas uzņemas šos biznesa riskus, stratēģisks investors vai Latvijas sabiedrība,”
saka Latvijas Drošības un Aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle-Ločmele.
Aizsardzības industrijas likums noteiktu piegāžu drošības principus militārās jomas iepirkumos, radītu nosacījumus stratēģiskajai partnerībai, kas uzņēmumiem nozīmētu ilgtermiņa saistības ar valsti un pienākumu turpināt darboties arī kara laikā. Kā arī dotu ietvaru valsts atbalstam pētniecībā.
Taču likumprojektā nav nosaukumā pieminētās aizsardzības industrijas regulējuma, uz ko norādījis arī Saeimas Juridiskais birojs. Ko darīt – mēneša laikā tiek gaidīti priekšlikumi no Aizsardzības ministrijas. “Jā, es piekrītu, ka šis ir uz piegāžu drošību orientēts likums, bet, ja mēs skatāmies tādu ļoti plašu regulējumu, tad tas iet ārpus tradicionālās Aizsardzības ministrijas kompetences, kur tad jābūt arī skaidri citu ministriju redzējumam - kādā veidā tie atbalsta instrumenti tiek izmantoti militārās industrijas veidošanā,” norāda Garisons.
Viens no jautājumiem, kas prasa plašāku redzējumu, saistīts ar faktu, ka bankas mēdz atteikt finansējumu militārās industrijas projektiem, kas ierobežo attīstības iespējas. Ar šādu problēmu saskārušies vairāki Latvijā ražojoši uzņēmumi.
“Paradoksāla situācija: Eiropa un NATO saka - vajag, strādājiet, industrija ir atslēgas vārds. Savukārt finansējums, kas no banku sektora, no privātā sektora pieejams, ir ļoti grūti pieejams. Teiksim tā - sāpīgs vai pat brīžiem nepieejams, jo šī nozare daudziem vēl skaitās tabu,”
saka SIA “D Dupleks” valdes loceklis Agris Dundurs.
SIA “Latvijas Mobilais Telefons” ar Aizsardzības ministriju sadarbojies jau vairāku projektu ietvaros, un šo likumu gaida nozares sakārtošanai, tai skaitā definējot arī to, kas īsti ir aizsardzības industrija. “Lai nozarei būtu skaidri spēles noteikumi, lai katrs aizsardzības industrijā strādājošais uzņēmums vai tas, kas vēl plāno darboties šajā jomā, zinātu visu spēles noteikumus. Visus plusus, mīnusus un valsts prasības šajā jomā, lai nebūtu pārpratumu. Jo likuma mērķis jau ir identificēt sasniedzamo stāvokli, nevis norādīt procesu šī stāvokļa sasniegšanai,” saka SIA “Latvijas Mobilais Telefons” viceprezidente Laura Keršule.
Arī bruņumašīnu ražotāja “Patria Latvia” valdes loceklis Uģis Romanovs šaubās, vai likums esošajā izskatā palīdzēs sakārtot aizsardzības industriju kā tautsaimniecības nozari. Uz jautājumu, kas būtu svarīgi industrijas attīstībai, viņš atbild: “Līdzīgi kā Patria 6x6 projekta ietvaros ir jābūt ļoti striktiem nosacījumiem oriģinālā ekipējuma ražotājiem, kas lielākoties ir ārvalstu uzņēmums, ir jārada šis piegāžu drošības modulis Latvijā, kas nodrošina ne tikai to, ka mēs krīzes situācijā nebūsim atkarīgi tik lielā mērā no ārvalstu partneriem, un, protams, pakārtots efekts ir pienesums ekonomikai.”
Neraugoties uz lielajām un atšķirīgajām interesēm, ko varētu skart topošais likums, atbildīgās Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis (AS) ir pārliecināts, ka būtiskāko tomēr likumprojektā izdosies ielikt, īpaši nekavējoties.
Jāpiezīmē, ka Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācija bija ierosinājusi šo organizāciju pieminēt likumā kā vienīgo valsts partneri. Šis priekšlikums noraidīts.