Pirms nepilniem 20 gadiem Krievija sāka aktīvi formēt savu “enerģētikas superlielvalsts” tēlu, kas visiem un vienmēr uzticami piegādās energoresursus. Tagad pret Krievijas naftu noteiktas sankcijas, bet “Gazprom” faktiski pats izracis sev bedri, pēc Kremļa stabules pārtraucot apgādāt ar gāzi Eiropas valstis.
Savukārt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) piegādes no Krievijas joprojām nebija iekļautas sankciju sarakstos – Eiropas Savienība pat nozīmīgi palielināja Krievijas LNG iepirkumus.
Tomēr novembrī ASV noteica sankcijas pret projektu “Arktik SPG-2”. Tā mērķis – bloķēt Eiropas un Āzijas valstīm iespēju iegādāties gāzi, kas tiks saražota nākamgad, vēsta “Financial Times”, atsaucoties uz ierēdņiem, juristiem un analītiķiem.
“Novatek” īstenotais projekts “Arktik SPG-2” paredz izbūvēt trīs tehnoloģiskās līnijas LNG ražošanai teju 20 miljonu tonnu gadā lielam apjomam. Galīgais lēmums par investīciju projektu tika pieņemts 2019. gada septembrī, un kopējās investīcijas šajā projektā ir 21,3 miljardi dolāru.
“Arktik SPG-2” ir “Novatek” (60%) kopuzņēmums ar Francijas “TotalEnergies” (10%), Ķīnas CNPC un CNOOC (pa 10% akciju) un “Japan Arctic LNG” (10%).
Krievija līdz 2030. gadam plāno palielināt LNG ražošanu līdz 100 miljoniem tonnu gadā. Tas ir vairāk nekā trīs reizes vairāk nekā pašreizējais eksporta apjoms. Tādējādi “Arktik SPG-2” varēja nodrošināt aptuveni piekto daļu LNG ražošanas apjoma Krievijā.
Amerikāņu ierēdņi cenšas nevis pilnībā apturēt esošo energoresursu eksportu no Krievijas, bet gan to ierobežot, lai Krievijai nebūtu lielas iespējas pelnīt no jaunām piegādēm, vēsta “Financial Times”.
“Mums nav stratēģiska mērķa samazināt energoresursu piedāvājumu pasaules tirgū, kas radītu cenu pieaugumu un palielinātu [Krievijas diktatora Vladimira] Putina peļņu. Tomēr mēs, mūsu partneri un sabiedrotie esam stingri ieinteresēti, lai ar laiku Krievija zaudētu savu galvenā energoresursu piegādātāja statusu,“ teikts ASV Valsts departamenta ziņojumā.
“Nosakot sankcijas pret ”Arktik SPG-2”, ASV cenšas padarīt šo projektu toksisku un izdarīt spiedienu pret visām ASV kompānijām, kas plāno iepirkt gāzi no krieviem,” norādīja juridiskās kompānijas “Macfarlanes” sankciju speciālists Frensis Bonds.
Pēc sankciju ieviešanas kompānija “Energy Aspects” paziņoja, ka tomēr neiepirks LNG no “Arktik SPG-2”, lai gan piegādēm bija jāsākas jau tuvāko mēnešu laikā.
Starptautiskajiem akcionāriem, kuri nevēlas nokļūt sekundāro sankciju sarakstos, šis projekts būs jāpamet līdz 2024. gada janvāra beigām. Pēc LNG tirgus analītikas kompānijas “Rystad Energy” direktora Kaušala Rameša teiktā, “TotalEnergy” un Japānas kompānijas var lūgt ASV noteikt šī termiņa pagarinājumu. Pašas kompānijas gan paziņojušas, ka “rūpīgi izvērtē situāciju, un vajadzības gadījumā pārskatīs savu LNG piegāžu politiku”.
Eiropas Savienības varasiestādes jau šī gada pavasarī runāja par vēlmi noteikt sankcijas pret Krievijas LNG piegādēm, kas pērn, pēc “Bruegel” datiem, sastādīja 19,2 miljardus kubikmetru, kas ir par 35% vairāk nekā 2021. gadā. Eiropas Savienības komisāre enerģētikas jautājumos Kadri Simsone aicinājusi Eiropas kompānijas neslēgt un nepagarināt ilgtermiņa līgumus ar Krieviju.
Krievijas LNG piegāžu ierobežošana apgrūtina Krievijas plānus nostiprināt vadošās pozīcijas šajā tirgū, atstājot lielākas iespējas diviem citiem LNG piegādātājiem – ASV un Katarai. Katara oktobra beigās noslēdza divus ļoti lielus ilgtermiņa līgumus ar Eiropas Savienības valstīm par gāzes piegādēm. Šie iepirkumi ļaus aizstāt 6,5% no gāzes apjoma, kas pirms kara tika iepirkts Krievijā.
Būtiski palielināt savu tirgus daļu Krievijai būs neiespējami, ņemot vērā, ka tā jau tagad faktiski ir izslēgta no pasaules finanšu sistēmas un ekonomikas, uzskata “S&P Global” gāzes eksperts Lorāns Rusekass.
