Licencētie nebanku kredītdevēji šogad pirmajā pusgadā no jauna kredītos izsnieguši 358,57 miljonus eiro, kas ir par 46,78 miljoniem eiro jeb 15% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, trešdien preses konferencē sacīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktores vietnieks Andis Priedītis.
Viņš arī informēja, ka licencētie nebanku kredītdevēji ar patērētājiem 2023.gada pirmajos sešos mēnešos noslēdza 471 930 jaunu darījumu kas ir par 17 820 darījumiem jeb 3,9% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā.
Priedītis norādīja, ka 358,57 miljoni eiro ir lielākais no jauna izsniegto kredītu apmērs pirmajā pusgadā nebanku kreditēšanas sektorā kopš 2013.gada, kad tika sākta pārskatu sagatavošana.
Pieaugot jaunu aizdevumu izsniegšanas apjomam, turpināja palielināties nebanku kredītdevēju kopējais pārvaldītais kredītportfelis, kas 2023.gada 30.jūnijā pirmo reizi pārsniedza vienu miljardu eiro. Kopumā nebanku kredītdevēji pārvaldīja 1,006 miljardus eiro, kas ir par 61,09 miljoniem eiro jeb 6,5% vairāk nekā 2022.gada 31.decembrī un par 117,95 miljoniem eiro jeb 13,3% vairāk nekā pirms gada 2022.gada 30.jūnijā.
Priedītis skaidroja, ka portfeļa atlikuma pieaugumu nodrošina pilnīgi visu kreditēšanas veidu portfeļu pozitīvā dinamika, bet jo īpaši izcēla distances kredītus, kuriem portfeļa apmērs 2023.gada pirmā pusgada laikā palielinājies par 46,92 miljoniem eiro jeb 16%, bet gada laikā - par 89,94 miljoniem eiro jeb 35,9%, pieaugot no jauna distancē izsniegto kredītlīniju apjomiem.
Viņš informēja, ka arī 2023.gada pirmajā pusgadā neviena no sabiedrībām nebija pārstāvēta piecos kredīta veidos, savukārt četrus kredīta veidus patērētajiem piedāvāja tikai viena sabiedrība. Četras sabiedrības patērētājiem 2023.gada pirmajā pusgadā izsniedza jaunus aizdevumus trijos kredīta veidos, sešas sabiedrības divos veidos, savukārt lielākā daļa - 24 licencētie patērētāju kredīta devēji turpināja specializēties vienā konkrētā kredīta veidā. Puse jeb 18 kredītu devēji paralēli patērētāju kreditēšanai nodarbojās arī ar juridisko personu un/vai privātpersonu biznesa vajadzībām kreditēšanu.
Pirmajā pusgadā, spēkā esot 37 speciālajām atļaujām jeb licencēm patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, jaunus aizdevumus patērētajiem izsniedza 35 nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, tostarp 17 sabiedrības izsniedza distances kredītus, 12 izsniedza līzinga un citus ar transportlīdzekļa vai cita veida objekta nodrošinājumu saistītus kredītus, 10 - patēriņa kredītus, astoņas - hipotekāros kredītus, bet četras sabiedrības izsniedza kredītus pret kustamas lietas ķīlu jeb lombarda kredītus.
Šogad pirmajā pusgadā saglabājās iepriekšējos gadus vērojamā tendence, kad nebanku kreditētāju skaits samazinās, sacīja Priedītis, piebilstot, ka 2018.gada 31.decembrī valstī spēkā bija 62 licences patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, bet 2023.gada 30.jūnijā spēkā bija 36 licences.
Priedītis informēja, ka 4,5 gadu laikā tirgu pametuši 42% no tirgus dalībniekiem. Īpaši Priedītis atzīmēja kredītu pret kustamas lietas ķīlu jeb lombarda sniedzēju skaitu - no 16 kapitālsabiedrībām 2018.gada 31.decembrī 2023.gada pirmajā pusgadā bija palikušas četras, kas ir samazinājums par 75%.
Jauno darījumu skaita un izsniegto summu apjoma izmaiņas pa kredīta veidiem salīdzinājumā ar 2022.gada pirmo pusgadu nav vienmērīgas, skaidroja Priedītis. Vērojams, ka jauno darījumu skaits turpinājis samazināties patēriņa kredītos - par 10,2%, un līzingos - par 6,4%, savukārt jaunu darījumu skaits pieaudzis kredītiem pret kustamas lietas ķīlu - par 12,4%, kā arī hipotekārajiem kredītiem - par 6,1%.
No jauna izsniegto aizdevumu summa 2023.gada pirmajā pusgadā turpināja augt visos kreditēšanas veidos, procentos straujāko kāpumu sasniedzot kredītiem pret kustamas lietas ķīlu (+26,1%), distances kredītiem (+24,7%) un hipotekārajiem kredītiem (+24,4%). Vienlaikus lēnāka izaugsme bija patēriņa kredītiem (+5,7%) un līzingam (+5,1%), jo šajos kredīta veidos samazinājās noslēgto jauno darījumu skaits.
Šogad pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar 2022.gada pirmo pusgadu pieaugušas no jauna noslēgto darījumu vidējās summas, tostarp distances kredītiem par 21,7%, patēriņa kredītiem - par 17,8%, līzingam - par 12,3%, hipotekārajiem kredītiem - par 17,2%, bet kredītiem pret kustamas lietas ķīlu - par 12,2%.
Kopējā kredītportfeļa kvalitāte turpina saglabāties stabila, informēja Priedītis. 2023.gada 30.jūnijā kredītu bez kavējuma īpatsvars kopējā portfelī bija 91,21%, kas ir par 0,14 procentpunktiem sliktāks rādītājs nekā 2022.gada 30.jūnijā un par 0,2 procentpunktiem sliktāks rādītājs nekā 2021.gada 30.jūnijā, kad tika sasniegts labākais portfeļa kvalitātes rādītājs no pārskatos iekļautajiem pirmajiem pusgadiem.
Priedītis secināja, ka īstermiņa distances kredītu, kas var tikt pagarināti, periods ir beidzies, jo tādu kredītu nebanku kredīta devēju portfelī 2023.gada 30.jūnijā bija palikuši vien 1459, kas ir par 16,1% mazāk nekā bija pirms gada, kad tādu bija 1739.
Viņš skaidroja, ka šī vēsturiski lielā portfeļa atlikusī daļa pakāpeniski samazinās, jo vecie līgumi tiek izbeigti, savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteikto ierobežojumu rezultātā no jauna izsniegtie īstermiņa distances kredīti nav ne skaitliski lielā daudzumā, ne summās apjomīgi.
