No 289 opozīcijas budžeta priekšlikumiem valdība otrajam lasījumam atbalsta vienu

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Gatis Rozenfelds, Valsts kanceleja

Otrdien, 28. novembrī, Ministru kabinets (MK) noraidīja 288 Saeimas opozīcijas deputātu iesniegtos priekšlikumus nākamā gada valsts budžeta otrajam lasījumam Saeimā.

Kopā tika saņemti 289 Saeimas deputātu priekšlikumi par līdzekļu pārdali, kuros kopējā pārdalāmā summa 2024.gadam sasniedza 5,1 miljardu eiro.

Valdība atbalstīja tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā.

Pārējos deputātu priekšlikumus tika piedāvāts ieviest, palielinot budžeta deficītu, izmantojot gadskārtējo valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmo finansējumu, tostarp budžeta programmu "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", kā arī paaugstinot nodokļus. Piemēram, uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) celšana tika ietverta 13 priekšlikumos. Valdība nolēma deputātu priekšlikumus neatbalstīt.

Savukārt nozaru ministrijas ir iesniegušas priekšlikumus, kuri atbilst valdībā lemtajam un nerada negatīvu ietekmi uz valsts budžetu. Visiem priekšlikumiem ir kompensējošie pasākumi, piemēram, nozaru ministriju iekšējās pārdales vai papildu ieņēmumi. Tāpat tika iesniegti priekšlikumi tehniskajiem precizējumiem nākamā gada valsts budžeta vai pavadošajos likumprojektos.

Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrija precizēja finansējuma sadalījumu pa budžeta programmām un apakšprogrammām pedagogu darba samaksas nodrošināšanai, nemainot kopējā finansējuma apmēru.

Līdz ar to mērķdotācija pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, pašvaldību speciālās izglītības iestāžu, pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu un daļējai interešu izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām plānota 469 140 318 eiro apmērā iepriekš paredzēto 465 825 869 eiro vietā.

Mērķdotācija pašvaldību speciālo pirmsskolas izglītības grupu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, speciālajām izglītības iestādēm, kas nodrošina internāta pakalpojumus, paredzēta 71 175 863 eiro apmērā iepriekšējo 69 318 243 eiro vietā.

Savukārt mērķdotācija pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām plānota 75 770 089 eiro apmērā iepriekš plānoto 80 962 209 eiro apmērā.

Labklājības ministrijas budžetā piedāvāta pārdale, precizējot speciālā budžeta izdevumus bezdarbnieka pabalstiem un attiecīgi pamatbudžeta izdevumos nodrošinot papildu pabalstu personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama īpaša kopšana. Tādējādi rasta iespēja par 100 eiro palielināt pabalstu.

Valdība atbalstīja papildu finansējumu, lai ar 2024.gada 1.janvāri palielinātu pabalsta personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama īpaša kopšana, apmēru par 100 eiro (no 313,43 eiro uz 413,43 eiro). Minētā pabalsta paaugstināšana tiks nodrošināta personām ar invaliditāti, kuras ir pārsniegušas 18 gadu vecumu un sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem nepieciešama īpaša kopšana, un personas invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības.

Finansējuma avots rasts speciālā budžeta apakšprogrammā "Nodarbinātības speciālais budžets" 2024.gadā un turpmākajos gados ik gadu samazinot izdevumus sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām (izdevumi bezdarbnieka pabalstam), ņemot vērā, ka 2023.gadā bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaits atpaliek no plānotā, kas ietekmē arī 2024.-2026.gada budžeta prognozētos rādītājus.

Tāpat kultūras jomā panākta vienošanās par papildu finansējumu profesionālo mūziķu un tehnisko darbinieku atalgojuma palielināšanai. Savukārt finansējumu Dziesmu un Deju svētku kolektīvu vadītāju atlīdzības reformai paredzēts rezervēt budžeta likumprojektā. Kultūras ministrijai būs jāsagatavo attiecīgais normatīvais regulējums apstiprināšanai MK.

Finansējuma avots Dziesmu un deju svētku kolektīvu darba samaksas reformas sākšanai būs "Latvijas valsts mežu" iemaksas valsts budžetā 2024.gadā un akcīzes nodokļa ieņēmumu palielinājums 2025. un 2026.gadā.

Saskaņā ar jau iepriekš MK pieņemtajiem lēmumiem palielināta dotācija pašvaldībām septiņu miljonu eiro apmērā atbilstoši Latvijas Pašvaldību savienības un MK vienošanās un domstarpību protokolā noteiktajam, kas nodrošina papildu finansējumu 19 pašvaldībām.

Valdība atbalstīja FM priekšlikumu pārdalīt līdzekļus 7 026 996 eiro apmērā no budžeta resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" uz programmu "Dotācija pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam", lai piešķirtu valsts budžeta dotāciju pašvaldībām, kurām izlīdzinātie ieņēmumi uz vienu izlīdzināmo vienību ir zemāki par 90% no vidējiem izlīdzinātiem ieņēmumiem, nodrošinot šīs starpības samazināšanu par 30%.

Plānots, ka likumprojektu par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam otrajā lasījumā Saeima sāks skatīt 7.decembrī.

Jau ziņots, ka Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Kā ziņots, valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 14,486 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi paredzēti 16,212 miljardu eiro apmērā.

Vispārējās valdības, kas aptver visu valsts un pašvaldību pārvaldes struktūru, kā arī sociālās apdrošināšanas iestādes, kopējie ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 17,8 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 19,1 miljarda eiro apmērā. Tādējādi 2024.gadā vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžeta deficīts 2025.gadā plānots 2,3% no IKP, bet 2026.gadā 0,9% no IKP.

Valsts parāds nākamgad prognozēts 18,6 miljardu eiro apmērā jeb 41% no IKP.

Par trim galvenajām valsts prioritātēm noteiktas iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība.

Salīdzinot ar 2023.gada budžetu, 2024.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 1,763 miljardiem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2024.gadā paredzēti par 1,538 miljardiem eiro lielāki nekā 2023.gada valsts budžeta likumā.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,016 miljardus eiro, bet izdevumi 12,148 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 4,761 miljarda eiro apmērā, bet izdevumi 4,356 miljardu eiro apmērā.

Novembra sākumā valdības sēdē finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) informēja, ka 2024.gada budžetā nodokļu politikas izmaiņas ir minimālas un būtiski nepaaugstina nodokļu slogu iedzīvotājiem.

Tāpat, veidojot budžetu, ņemta vērā ilgtspējīgas fiskālās disciplīnas ievērošana - turpmākajos gados budžeta strukturālais deficīts plānots 0,5% no IKP, atkāpi paredzot vienīgi investīcijām aizsardzībā un iekšējā drošībā, kā arī krīžu seku mazināšanai.

Ašeradens uzsvēra, ka ar šo budžetu paredzēta virzīšanās uz finansējuma palielināšanu aizsardzībai 3% no IKP apmērā 2027.gadā un 2,5% no IKP iekšējās drošības stiprināšanai 2026.gadā.

Finanšu ministrs arī norādīja, ka būtisks papildinājums 2024.gada valsts budžetā būs nākamgad pieejamais Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums 1,659 miljardu eiro apmērā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais