Finanšu krīzē sabiedrība bija spiesta solidarizēties ar bankām, bet tagad bankas negrib solidarizēties ar sabiedrību, norāda Rinkēvičs (19)

Politiķi jau ilgāku laiku spriež par veidiem, kā augstu procentlikmju apstākļos palīdzēt hipotekāro kredītu ņēmējiem, savukārt bankas, kuras šo likmju iespaidā gūst vēsturiski lielāko peļņu, politiķu plānus peļ kā nepieņemamus. Politiķu jaunākais piedāvājums paredz, ka atbalsts hipotekāro kredītu ņēmējiem būs 30% apmērā no procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā 2 procentpunktu apmērā no konkrētajā brīdī spēkā esošās procentu likmes, un šīs izmaksas būs jāsedz bankām.

Valsts prezidents atzīmēja, ka pilnībā paļaujas uz to, ka Saeima un valdība atradīs labāko problēmas risinājumu. Viņaprāt, Saeima ir bijusi ļoti pretimnākoša un ilgi strādājusi pie šī jautājumu.

"Sarunas par šo mēs sākām vasarā, pēc divām dienām būs decembris. Domāju, ir laiks pielikt punktu, pieņemt likumu un sākt palīdzēt cilvēkiem. Es pilnīgi noteikti izsludināšu likumu, ko Saeima atzīs par labu esam. Gribu piebilst, ka bankas ir atteikušas sadarboties, atteikušās no piedāvājumiem solidarizēties ar daļu sabiedrības. Tās ir atteikušās arī runāt ar valdību un Saeimu. Vakar dzirdējām, ka finanšu iestāžu peļņa ir sasniegusi astronomiskus apjomus,"

pauda prezidents.

Viņš uzsvēra, ka krīzes laikā un tad, kad bankas atmazgāja naudu, sabiedrībai bija jāsolidarizējas ar bankām. Turklāt bankas "vaimanā un ņaud", cik viss būs slikti, nemaz nerēķinoties ar to, ka ir novadi, kuros nav bankomātu un cilvēkiem nav iespēja izņemt naudu. Tāpat nevar prasīt, lai seniori apgūtu internetbankas lietošanu. Prezidents arīdzan no uzņēmējiem dzird, ka ar kreditēšanu ir grūtības.

"Kaut kādi draudi, ka, redziet, būs vēl sliktāk. Kur vēl sliktāk par to, kas tagad notiek?! Manuprāt, banku un Finanšu nozares asociācijas retorika ir absolūti nepieņemama. Saeimai tiešām ir beidzot jāpieliek punkts. Cilvēkiem ir jāsajūt, ka šajā jomā ir zināms atbalsts,"

sacīja prezidents.

Savukārt Ministru prezidente atzīmēja, ka tā ir Saeimas izvēle, kādā veidā tā īstenos koalīcijas doto solījumu atbalstīt hipotekāro kredītu ņēmējus. Pēc premjeres paustā, valdībā ir izstrādāts vēl viens papildu atbalsts hipotekāro kredītu saņēmējiem - fiziskām personām, kas tiks skatīts kādā no tuvākajām Ministru kabineta sēdēm. Atbalsts paredz, ka fiziskās personas daudz ātrāk, lētāk un vienkāršāk varēs pāriet no vienas bankas uz citu. Siliņas ieskatā, tas veicinās veselīgu konkurenci un kredītu procentu likmju samazināšanu.

"Ja cilvēks redzēs, ka cita banka izsaka daudz labāku piedāvājumu, tad sākotnējai bankai būs jāpārvērtē, vai tās piedāvājums ir konkurētspējīgs. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija dodas uz priekšu. Saprotu, ka valsts puse notiks administrācija. Tā ir nodeva - leģitīms veids no valsts puses aplikt valstī strādājošus uzņēmums ar atbilstošām nodevām un nodokļiem," sacīja Siliņa.

Jau rakstīts, ka Latvijas monetārās finanšu iestādes, galvenokārt bankas, šogad desmit mēnešos strādāja ar 596,2 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,4 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2023.gada 31.oktobrī bija 27,066 miljardi eiro, kas ir par 2,7% jeb 0,714 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada oktobra beigās, kad to aktīvi bija 26,352 miljardi eiro.

Šogad oktobra beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 13,699 miljardi eiro, kas ir par 1,3% vairāk nekā pirms gada. Tostarp rezidentiem eirokredītos bija izsniegti 13,607 miljardi eiro, kas ir par 1,5% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 92,1 miljons eiro, kas ir par 12,8% mazāk.

No rezidentiem piesaistīto noguldījumu atlikums oktobra beigās bija 17,496 miljardi eiro, kas ir par 0,3% vairāk nekā pirms gada. Tostarp eironoguldījumi bija 16,349 miljardu eiro apmērā, bet ārvalstu valūtās - 1,146 miljardu eiro apmērā. Eiro piesaistīto noguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2022.gada oktobra beigām ir palielinājies par 1,5%, bet ārvalstu valūtā piesaistīto noguldījumu apmērs ir sarucis par 15%.

Savukārt Latvijas monetāro finanšu iestāžu kapitāls un rezerves oktobra beigās bija 3,636 miljardi eiro, kas ir par 15,7% vairāk nekā 2022.gada oktobra beigās.

Pērn desmit mēnešos monetārās finanšu iestādes strādāja ar peļņu 248,4 miljonu eiro apmērā, bet 2022.gadā kopumā peļņa sasniedza 326,3 miljoni eiro, kas bija par 26,5% vairāk nekā 2021.gadā.

Monetārās finanšu iestādes ir kredītiestādes un finanšu sabiedrības, kas pieņem noguldījumus no klientiem, kuri nav monetārās finanšu iestādes, kā arī uz sava rēķina piešķir kredītus un iegulda vērtspapīros.