Noskaties ⟩ "Borjomi" tirgošana Latvijā: ir vai nav sankciju pārkāpums? Ģenerālprokuratūra sāk pārbaudi (3)

Pēc kara sākuma Pjotram Avenam un viņa biznesa partneriem piederošais "Borjomi" minerālūdens no Latvijas veikalu plauktiem pazuda. Lielajās veikalu ķēdēs tas aizvien nav atrodams, bet mazākās "Borjomi" ir atgriezies. Ģenerālprokuratūra uzdevusi Valsts ieņēmumu dienestam pārbaudīt, vai tas nav sankciju pārkāpums.

2006. gadā Krievija pret saviem kaimiņiem sāka pārtikas karu. Aizliedza Latvijas šprotu un Gruzijas un Moldovas vīnu importu. To pamatoja ar izdomātām bažām par sabiedrības veselību. Aizliegums skāra arī vienu no slavenākajām Gruzijas eksporta precēm - minerālūdeni "Borjomi". Nevienā citā valstī aizdomas par zemu kvalitāti neradās. 2013. gadā "Borjomi" ražotāja kontrolpaketi pārņēma Krievijas "Alfa grupa". Importa embargo pazuda, un gruzīņu minerālūdens atkal parādījās tā lielākajā eksporta tirgū - Krievijā.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ieviestas starptautiskas sankcijas pret simtiem Krievijas politiķu un Kremlim pietuvinātu oligarhu, arī četriem "Alfa grupas" īpašniekiem": Mihailu Fridmanu, Germanu Hanu, Alekseju Kuzmičevu un Latvijas dubultpilsoni Pjotru Avenu. Kā ziņo Gruzijas mediji, "Borjomi" ražotnē darbs apstājās. Jau dažus mēnešus vēlāk "Alfa grupa" bez maksas nodos nepilnus 8% uzņēmuma daļu Gruzijas valdībai. Sankcionēto oligarhu firmai paliek 49,99% akciju.

Latvijā "Rimi" un "Maxima" veikalu ķēdes šo minerālūdeni netirgo. "Rimi" to pamato ar ētiskiem apsvērumiem.

Mazākās veikalu ķēdēs "Borjomi" ir plauktos. Tas atrodams "Mego", arī tirdzniecības ķēdēs "Lats", "Elvi" un citos. To nopirkt var arī dzērienu bodēs "Spirits & Wine", "Alko Outlet" un "Latvijas Balzama" veikalos, un pat "Cenu klubā". "Borjomi" pārdod arī firmas, kas specializējas biroju apgādē, piemēram, "Augļu serviss".

Minerālūdens pieejams pat Ministru kabineta kafejnīcā.

Veikalu tīklā "Top!" “Borjomi” arī ir pieejams. Tā pārstāvji informē, ka pagājušā gada maijā tīkls pārtrauca šo produktu tirgot. Bet tagad atraduši piegādātāju, ko neuzskata par sankcijām pakļautu.

Arī pārējie veikalu tīkli informē, ka šo produktu iegādājas no izplatītāja "Konig Distribution". Tas uzsver, ka stingri ievēro Eiropas Savienības un Latvijas likumus, un "Nekā personīga" iesaka sazināties ar "Borjomi" oficiālo pārstāvi Latvijā - Lietuvas uzņēmumu “IDS Borjomi Europe”.

"Borjomi" minerālūdeni Baltijā importē Lietuvas uzņēmums "IDS Borjomi Europe". Lietuvas Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienesta mājas lapā publicētā informācija liecina, ka šīs firmas aktīvi ir iesaldēti, jo to kontrolē Eiropas sankciju sarakstā iekļautie Fridmans, Hans, Kuzmičevs un Avens.

Šomēnes Ģenerālprokuratūra uzdevusi Valsts ieņēmumu dienestam pārbaudīt, vai "Borjomi" tirdzniecība nav sankciju pārkāpums. Pārbaude sākta pēc krievu aktīvista Dmitrija Savvina iesnieguma. Viņš savulaik publiski kritizēja Krimas aneksiju, tādēļ pret viņu Krievijā tika sākta politiska vajāšana. 2015. gadā viņš lūdza politisko patvērumu Latvijā.

Eiropā sankcionētām personām piederoši uzņēmumi var turpināt strādāt tikai tad, ja tie var nodrošināt, ka šiem cilvēkiem kompānijā nav kontroles un ka viņi no tās negūst nekādu labumu. Sankcionētā krievu uzņēmēja Alekseja Mordašova Latvijas uzņēmums "Severstal Distribution", piemēram, kopā ar saistītiem uzņēmumiem Eiropā pilnībā nonācis pie jauniem īpašniekiem Itālijā. Samaksu par iegādi viņi iemaksājuši īpašā depozīta kontā, kas būs iesaldēts tik ilgi, kamēr pret Mordašovu būs spēkā sankcijas.

Kā tiek kontrolēts tas, vai ienākumi no "Borjomi" pārdošanas nenonāk pie sankcionētajiem uzņēmējiem, publiskas informācijas nav.

Saskaņā ar VID Muitas pārvaldes datiem, kopš pagājušā gada vasaras nav bijuši gadījumi, kad sankcijām pakļauti uzņēmumi būtu mēģinājuši Latvijā ievest minerālūdeni "Borjomi". Taču Latvijas muita kontrolē tikai to, kas tiek vests pār valsts ārējo robežu. Preces, kas tiek ievestas no Lietuvas, netiek kontrolētas.

"Alfa Group" īpašniekiem pielāgošanās dzīvei sankcionētu personu statusā nav vedusies viegli. Mihails Frīdmans, kuram ir Krievijas un Izraēlas pase, pēc uzturēšanās Londonā un vēlāk Izraēlā, oktobrī atgriezies Maskavā. Germans Hans Krievijā no Londonas atgriezās jau pagājušajā gadā un nesen zaudēja tiesā, kurā mēģināja apstrīdēt sev piemērotās Eiropas Savienības sankcijas. Alekseju Kuzmičevu pirms mēneša Francijā aizturēja aizdomās par sankciju pārkāpšanu un nodokļu krāpšanu. Pjotrs Avens, kā apgalvo viņa advokāti, uzturas Latvijā. Taču arī viņa vārds šoruden ierauts skandālā.

Starptautiskā izmeklējošo žurnālistu konsorcija (ICIJ) rokās nonākušie "Kipras dokumenti" liecina, ka dienā, kad Eiropā stājās spēkā sankcijas pret Avenu, no viņa konta Austrijā uz viņa asistenta kontrolētas firmas kontu tika pārskaitīti pieci miljoni dolāru. Tālāk tā tika novirzīta uz citiem asistenta kontrolētiem kontiem. Šos dokumentus pētīja žurnālists Matejs Roska (Matei Rosca).

Avenam un viņa biznesa partneriem Krievijā pieder banka un citi vērtīgi īpašumi. Rietumos viņu lielākais aktīvs bija investīciju firma "LetterOne". Pēc oligarhu daļu iesaldēšanas pie teikšanas tika mazākuma akcionārs. "The Financial Times" raksta, ka pērn akcionārs kompānijas vadībai izmaksājis bonusus 65 miljonu ASV dolāru apmērā.

"Borjomi" pārstāvis Latvijā uzsver, ka minerālūdens ir ražots Gruzijā un tā izplatīšanu vada ofiss Ukrainā. Viņš arī noliedz, ka piegāžu pārtraukums pagājušajā gadā bija jebkādā veidā saistīts ar sankcijām.